Kā nekļūt “bez vainas” vainīgam?

Ir sācies pavasaris un tuvojas jaunā biškopības sezona. Latvijas biškopības biedrība atgādina, ka neaprūpētas bišu saimes rada draudus pārējo bišu saimju veselībai un sakarā ar pastāvošo likumdošanu var radīt krietnus finansiālus zaudējumus to īpašniekiem. Proti, par bišu saimju nereģistrēšanu vai izvairīšanos no uzskaites var uzlikt naudas sodu no septiņiem līdz septiņsimt eiro apmērā, bet saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss” 108. pantu par Amerikas peru puves neziņošanu vai apkarošanas neveikšanu var uzlikt naudas sodu no piecpadsmit līdz tūkstoš četrsimt eiro un konfiscēt bišu saimes.

Kas ir galvenā riska grupa, kurai šis sods visvairāk draud?

Lai gan no prakses zinām, ka dažkārt grēko arī profesionāli biškopji, lielākas iespējas tikt sodītam, ir tieši nelielu dravu īpašniekiem, kuri bišu saimju ārstēšanai un labturībai pievērš maz vērības. Bieži tie ir vecāka gadu gājuma cilvēki, kuriem maz rūp, kas iemājojis stropos viņu dārzā: spietu laikā stropā apmetas spiets, dzīvo tik ilgi, cik daba to ļauj un tad, slimību novājināts rudenī tiek izlaupīts un iet bojā. Nākamajā gadā cikls atkārtojas. Līdzīgi var notikt arī cilvēku atstātās mājās – īpašnieks ir atbildīgs par to, kas dzīvo viņa īpašumā, arī pamestās dravas pamestajos stopos. Varbūt labāk tomēr šādiem stropiem aiznaglot skrejas vai arī, ja tiem vēl ir lietošanas vērtība – tos vienkārši pārdot citam biškopim.

Kādēļ tieši tagad?

Bišu saimes apdraud parazitārās ērces – varras, vīrusu slimības, kas nāk komplektā ar ērcēm, bakteriālās slimības (Amerikas un Eiropas peru puves) un pēdējā laikā iespējama jauna, Latvijas dravās līdz šim neredzēta kaitēkļa parādīšanās – Eiropas dienvidos (Itālijā) konstatēta mazā stropa vabolīte. Lieki piebilst, ka tieši novārtā pamestas un neaprūpētas bišu saimes ir ceļš, pa kuru kaitēkļi ienāk mūsu dravās.

Submit to FacebookSubmit to Google PlusSubmit to TwitterSubmit to LinkedIn