Nekā darīt - drūmākais gada mēnesis ir klāt. Dārzi un lauki ir pelēki, saule nesilda, un arī rudens lapu krāšņums zudis, bet mundrumu raisošā sniega baltuma vēl nav. Vien dārzkopjiem un biškopjiem ir iespēja vasaru baudīt ilgāk – ieejot ābolu smaržas vai medus trauku pilnajā glabātavā, priecājoties par augļu skaistumu un garšu, medus dzintaraino spīdumu.

Varbūt nedaudz noguruma sakrājies smagajos rudens mēnešos, un atpūta vajadzīga. Taču iedarbīgu to var padarīt tikai labas domas, paša radīts prieks, nākotnes ieceres, plāni, sapņi. Jā, dažreiz vajadzīgs pavisam nedaudz, piemēram, kolēģa stāstījums par izmēģinātām darba metodēm vai izdomātu jaunu agregātu, dalīšanās pieredzē cīņā ar grūtībām, šķēršļiem un problēmām, kopīgi malkota kafija un gardas medus kūkas gabaliņš.

Tāda pozitīvi rosinoša gaisotne valdīja Latvijas Biškopības biedrības rīkotajā reģionālajā seminārā 9. novembrī Vecbebros, kur šobrīd atrodas Ogres tehnikuma izglītības programmu realizēšanas vieta (skan nedaudz sarežģīti, bet kādu laiku būs jālieto šis garais nosaukums, jo šobrīd izglītības reformas ietvaros Vecbebru tehnikums, kurā kādreiz mācījās topošie biškopji, ir reformēts). Semināra dalībnieki varēja brīvā gaisotnē atpūsties un dalīties specifiskajās gudrībās, zināšanās un prasmēs par to, kā ziemo bites, kā gatavo stropus, pārkausē vaska izejvielas un apkaro neuzveicamo varras ērci.

 
Semināra dalībnieki

Īpaši interesanta bija vieslektores, LIFE+ „Putni Ādažos” projekta dalībnieces Ievas Mārdegas plašā prezentācija par Latvijā tik populārajiem nektāraugiem viršiem, konkrēti, virsājiem Ādažu poligonā. Tika plaši apskatīta virsāju augšana, novecošanās un atjaunošanas iespējas. Sīkāk tika pastāstīts par virsāju atjaunošanu ar kontrolētās dedzināšanas paņēmienu.

Ogres tehnikuma muzeja pedagoģe Anita Svoka zālē sēdošos pa atmiņu taku izveda cauri izglītības programmas Biškopība vēsturei no tālā 1922. gada novembra līdz šodienai, velkot paralēles starp Latvijas Republikas dzimšanas dienas svinībām novembrī un Biškopības – dārzkopības skolas Vecbebros dibināšanu. Bet par biškopības un citu izglītības programmu apgūšanas iespējām šodien Ogres tehnikumā, stāstīja Ogres tehnikuma direktores vietniece kultūrizglītības un audzināšanas jomā Armanda Auziņa.

Par pasākuma lietderību liecināja fakts, ka semināra oficiālajai daļai beidzoties, dalībnieki nebūt nesteidzās izklīst, kafiju malkojot, un, gardas uzkodas baudīdami, vēl nelielās grupās turpināja intensīvi diskutēt par tikko dzirdēto, aizvadītās sezonas īpatnībām, medus cenām un citām dravnieku ikdienas aktualitātēm.

Turpinājumā neliels ieskats dažās no lekcijām.

Izglītības programmas "Biškopība" vēsture
Anita Svoka, Ogres tehnikuma muzeja pedagoģe. Latvijas Biškopības vēstures muzeja vadītāja.

1922. gada 12. februārī Latvijas Biškopības centrālbiedrība gada sapulcē vienbalsīgi pieņem lēmumu dibināt divgadīgu biškopības skolu Rīgas apriņķa Vecbebru muižā. Centrālbiedrības priekšnieks Pauls Grīnups ziņo, ka pēc pēdējām ziņām uz plašākiem valdības pabalstiem ir sliktas izredzes un skolas dibināšanai nepieciešamie līdzekļi jāiegūst rīkojot bazārus, izrīkojumus, ziedojumu vākšanu.

Ēku remontam, saimniecības sakārtošanai savāca 25 824 rbļ. Skolas īpašumā nonāca 79,08 ha zemes, 18 bišu saimes un vairāki mājlopi. 1922. gada 14. novembrī plkst. 14:00 Vecbebru Biškopības – Dārzkopības skolā 15 jaunieši uzsāka mācības. Par skolas priekšnieku iecēla Paulu Grīnupu. 1923. gada 17. jūnijā notika skolas iesvētīšana.

Mācību gadu dalīja 2 semestros: ziemas (15. oktobris – 1. maijs) un vasaras (1. maijs – 5. oktobris). Vasaras semestrī bija 8 un ziemā 6 darba stundas dienā.
Kā ziemā, tā vasarā notika dežūras darbi skolas saimniecībā. No kopējā stundu skaita 1. klasē 17,7% bija biškopības stundas, 2. klasē – 22,2%. Biškopību 1. kursa ziemas semestrī mācīja 4 stundas nedēļā, 2. kursa ziemas semestrī 6 stundas nedēļā. Vasaras semestrī 1. kursā biškopību mācīja 8 stundas nedēļā un 2. kursā – 10 stundas nedēļā.

Vasarās notika praktiskās nodarbības mācību dravā: 1. kursā – 176 stundas, 2. kursā – 220 stundas.

Skolas priekšnieks Aleksandrs Bergmanis (22.08.1893 – 19.03.1943) – Vecbebros strādāja no 1923.-1938. gadam.

Aleksandrs Bergmanis bija cilvēks ar raksturu un stāju: atvaļināts virsnieks, Rīgas 5. aizsargu pulka Jātnieku diviziona Eskadrona komandieris. Darba gados apceļoja Rietumeiropu, pētot dažādas dravošanas un bišu māšu audzēšanas metodes.

1940. gada padomju okupācija radīja izmaiņas skolas dzīvē un mācību plānos: atcēla mācību maksu; sāka mācīt krievu valodu, marksisma – ļeņinisma pamatus un darvinisma mācību. Sākoties II Pasaules karam, skolā mācības neapstājās: kara gados skolu absolvēja 95 audzēkņi.
1947. gadā skolu reorganizē par Vecbebru Biškopības un dārzkopības tehnikumu. Mācības ilgst 4 gadus. Iegūstamā kvalifikācija: jaunākais agronoms – biškopis.
1955. gadā tehnikumu reorganizē par Lauksaimniecības skolu. Biškopības nodaļas audzēkņi, skolu beidzot, kārtoja 4 eksāmenus: bišu pavairošana, kopšana un dravošana, bišu selekcija un māšu audzēšana, biškopības ražojumu tehnoloģija, sociālistisko lauksaimniecības uzņēmumu organizēšana un rēķinvedība.
60-tie gadi Vecbebru skolas vēsturē saistās ar skolotājiem Moniku un Andreju Mižiem. Sākumā abi strādā par biškopības skolotājiem, bet 1966. gadā Andrejs Mizis kļūst par Biškopības tehnikuma direktoru. Mācības biškopības nodaļā ilgst 2 gadus un 10 mēnešus. Iegūstamā kvalifikācija: biškopis tehniķis.
1966. gadā Vecbebros uzceļ biškopības izmēģinājumu staciju.
1972. gadā Vecbebru biškopības tehnikums pārtop par Vecbebru sovhoztehnikumu ar zemes kopplatību 7971 ha, t.sk., 2931 ha aramzemes.
1978. gadā par Vecbebru sovhoztehnikuma direktoru kļūst Vilnis Plūme (03.06.1944.-21.12.2010.)
Laikā līdz 1995. gadam tiek uzcelts jaunais mācību korpuss, dienesta viesnīca, daudzdzīvokļu mājas, lidlauks, kā arī paveikts vēl daudz citu labu lietu.
1991. gada 9. janvārī valsts agrārreformas rezultātā Vecbebru sovhoztehnikums kļūst par Valsts Vecbebru Lauksaimniecības tehnikumu.
1995. gada 9. martā ar LR Zemkopības ministrijas pavēli Nr. 52 par tehnikuma direktoru ieceļ Jāni Bakmani.
2002. gada 5. jūnijā ar Zemkopības ministrijas rīkojumu Nr. 147 Vecbebru tehnikums kļūst par Vecbebru Profesionālo vidusskolu.
2011./2012. mācību gadā uzsākta tālākizglītības programmas “Biškopība” īstenošana.
2013. gadā izveidojas situācija, kad Vecbebru Profesionālā vidusskola apvienojas ar Bebru vispārizglītojošo internātskolu.
2017. gadā Vecbebru profesionālā un vispārizglītojošās internātvidusskolas īstenotās profesionālās izglītības programmas pārņem PIKC "Ogres tehnikums".

Biškopības sezonas analīze, scenāriji ziemošanai
Ēriks Mozga, Vecbebru mācību dravas vadītājs. Par aizvadītajā dravošanas sezonā vēroto un secinājumiem, kas būtu jāizdara šajā rudenī.

Visbūtiskākais ziemā ir mitrums! Vai pareizāk – sausums stropā. Dravas vadītājam bija iespēja aizvadītās ziemošanas laikā vērot notikumus divās dravās, ap 60 bišu saimēm katrā. Abās dravās bija vienas pasugas bites, saimes atradās stāvstropos. Atšķirīgs bija ieziemošanas paņēmiens – vienā dravā saimes siltināja, otrā nē. Nosacīti var saukt, ka vienā dravā bija siltā ziemošana – saimes nopakotas (sānu pakojumi – putuplasts, un spilvens) un skrejas sašaurinātas uz 7 cm, otrā – aukstā ziemošana – bez sānu pakojumiem, no virspuses nosegtas tikai ar spilvenu, skrejas nesašaurinātas.

Kas notika ziemošanas laikā? Zinām, ka bites – pakotas vai nepakotas – ziemā sevi silda. Patērē barību un ražo siltumu, jeb citiem vārdiem – ligzdā siltuma iegūšanai tiek sadedzināta barība: tiek patērēts skābeklis, izdalās siltums, ogļskābā gāze un ūdens.

Ko varēja novērot?
Nenosiltinātā stropā barības patēriņš bija nedaudz lielāks, bet kopumā šis nebija noteicošais faktors veiksmīgai pārziemošanai. Noteicošais bita tas, ka nopakotajos stropos nebija pietiekoša ventilācija un bites ziemoja mitrā ligzdā. Paaugstināts mitrums ligzdā veicina perošanu. Tas savukārt – papildus siltuma ražošanu, jo peri jāsilda. Pieaug barības patēriņš un atkal – izdalās vairāk mitruma – loks noslēdzas!

Rezultāti
Dravā ar silti ieziemotajām bišu saimēm 17% saimju bija gājušas bojā un 10% saimju bija krietni notraipījušās ar caurejas traipiem. Dravā, kur saimes nenopakoja, bojā aizgāja tikai viena bišu saime un tai arī – bojā bija gājusi bišu māte. Saimju ligzdas pavasarī bija sausas un nebija vērojami caurejas traipi.

Komentārs
Iespējams, ka mitruma pakotajos stropos būtu mazāk un saimes būtu ziemojušas veiksmīgāk, ja to ligzdās būtu nodrošināta ventilācija – platākas skrejas un iespēja gaisam aizplūst gar pakojumiem. Iespējams, ka pie vainas arī sānu pakojumu materiāls. Ja putuplasta vietā būtu bijis kāds mitrumu uzsūcošs materiāls (kā agrāk – presētas kūdras plāksnes vai mūsdienu koksnes šķiedru plāksnes) – mitrums tiktu absorbēts un tālāk novadīts aiz tās (tas, ko saka – materiālam jābūt elpojošam). Kā pierādījumu tam, dravas vadītājs min savu desmit gadus ilgo pieredzi ar veclaicīgo Dadana-Blata stropu, kurā ziemina bites nu jau gadus desmit. Šis strops ir kārtīgi pakots un gatavots no bieziem dēļiem, taču, ja ventilācija nodrošināta, ziemojošo bišu ligzdā valda sausums un ziemas tiek aizvadītas ļoti sekmīgi.


Biškopju diskusijas kafijas pauzes pārtraukumā

Virsāji un to apsaimniekošana Ādažu poligonā
Ieva Mārdega (Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra pārstāve, LIFE projekts “Putni Ādažos”). Par virsāju kopšanu un atjaunošanu Ādažu militārajā poligonā.

Virši ir daudzgadīgs krūms, gaismu mīlošs, aug nabadzīgās augsnēs. Ganībās aug īsi un biezi, ātri atjaunojas pēc dedzināšanas. Katram viršu krūmam ir simtiem ziedu, no katra zieda izveidojas 32 sēklas. Ar vēja palīdzību tādējādi no katra viršu krūma izplatās vairāki tūkstoši sēklu.

Sēklas var uzdīgt tikai kailā augsnē, kas iepriekš degusi vai citādi noplicināta. Veco viršu nopļaušana nav tas labākais viršu atjaunošanas paņēmiens – ja nopļauto augu masu neaizvāc, tā kompostējas un bagātina augsni.

Vislabāk virsāji veidojas pēc ugunsgrēkiem, palīdz arī lauksaimniecība (ganības) un virsājiem labi ir arī militārie poligoni.

Virsāji Latvijā šobrīd visplašāk sastopami Ādažu militārajā poligonā, kā arī nelielās platībās Baltijas jūras piekrastē. Lielākās virsāju platības Baltijas valstīs atrodas Ādažu poligonā, kas ir kopš 2004. gada arī Natura 2000 teritorija un aizsargājamo ainavu apvidus. Un, kā jau liecina nosaukums - intensīva militāro mācību vide. Ādažos pēc Eiropas Savienības biotopu klasifikācijas atrodas Piejūras zemienes smiltāju līdzenumu sausie virsāji un slapjie virsāji. Uz lekcijas klausītāja jautājumu, vai ir atšķirība starp sausajiem (sila) un slapjajiem (purva) virsājiem, lektore uzsvēra, ka botāniski tas ir viens un tas pats augs, tikai atšķirības to augšanā un ziedēšanas laikā vērojamas saistībā ar augšanas vidi. Purva virši uzzied agrāk.

Ādažu virsājos atrodamas dažādas dabas vērtības. Tai skaitā sila ķirzaka, parkšķis, meža silpurene un zaļā vārna.

LIFE projekti Ādažu poligonā īstenoti laikā no 2006.-2009. gadam un šobrīd 2013.-2018. gadā. Projektu mērķi: bioloģiskās daudzveidības atjaunošana, sugu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšana. Projekta īstenotājs: Aizsardzības ministrijas pakļautības iestādes. Partneri: valsts iestādes, pašvaldība, nevalstiskās organizācijas. Līdzfinansētāji: Eiropas Komisija, Vides ministrija.

Rezultāti
izmantojot dažādas metodes, kopš 2007. gada atjaunoti un apsaimniekoti ap 2000 ha virsāju, 1000 ha purvu un 35 ha pļavu, īpaši aizsargātajām putnu sugām uzlabots aizsardzības stāvoklis.

Pie reizes izmantošu iespēju, un piebildīšu, ka Ādažu poligonu biškopji izmanto viršu ganībām. Ik gadu uz poligonu izved ap 1500-1800 bišu saimes. Pēdējos gados poligonā vērojamas biežākas un enerģiskākas militārās mācības, kas sarežģī biškopju un militāristu līdzāspastāvēšanas iespējas – biškopji bieži vien nenovērtē militāro mācību nopietnību un mēģina piekļūt bitēm bez iepriekšējas saskaņošanas ar poligona personālu. Tā rezultātā ir nācies gan ilgstoši nīkt pie poligona robežas un gaidīt līdz mācību beigām, gan arī vārda tiešā nozīmē ieraut galvu un ņemt kājas pār pleciem! Tas, kā arī lielais saimju blīvums (bišu novietošanai ir atvēlēts ierobežots vietu skaits) krietni mazina poligona medus ražības potenciālu, tādēļ iesaku biškopjiem meklēt virsājus arī cituviet Latvijas mežos. Ka tas iespējams, liecināja aizvadītais rudens – šogad viršu medus ienesums bija arī daudzviet citur Latvijā, ne tikai Ādažos.


Armands Gumbris demonstrē skābeņskābes tvaicētāju

Vēl sanāksmē tika stāstīts par varru apkarošanas paņēmieniem, kas it kā tiek pasniegti kā jauni, bet patiesībā Latvijas biškopjiem jau ir pazīstami vairāk nekā 30 gadus. Proti, 1983. gada 25. maijā PSRS LM Galvenā Veterinārā pārvalde apstiprināja pagaidu noteikumus skābeņskābes izmantošanai

varrozes apkarošanai. Ar šo gadu skābeņskābi savā pretvarrozes arsenālā iekļāva arī Latvijas bitenieki. Tajā pašā laikā tika veikti pētījumi, kā varru apstrādei izmantot skudrskābi. 1984. gada 2. aprīlī PSRS Galvenā Veterinārā pārvalde apstiprināja koncentrētas skudrskābes (86,5-99,7%) lietošanas noteikumus varrozes apkarošanai. Biškopjiem tika mācīts, ka pavasara apstrādes jāveic tūlīt pēc masveida aplidošanās, pēc iespējas agri pavasarī, kad gaisa temperatūra ir 14-25⁰C. Bet rudenī apstrādes jāveic pēc medus atņemšanas. Pētījumos tika konstatēts, ka pavasara apstrādes ir ļoti efektīvas – tajās nobira praktiski visas uz bitēm esošās ērces. Un vēl 1984. un 1985. gada pētījumi parādīja, ka īslaicīgas pavasara apstrādes netraucē saimju attīstībai.

Armands Gumbris sanāksmes dalībniekiem pastāstīja par redzēto APIMONDIA kongresā un par vaska izejvielu pārstrādi. Tika vērsta arī biškopju uzmanība uz to, ka pieredze Vācijā un šogad arī Zviedrijā mudina biškopjiem uzmanīgāk izvērtēt mākslīgo šūnu kvalitāti. Minētajās valstīs tirdzniecībā iepludinātas ar parafīnu un tam līdzīgiem materiāliem “bagātinātas” mākslīgās šūnas. Viens no vienkāršākajiem paņēmieniem, kā pārbaudīt mākslīgo šūnu kvalitāti – pacelt šūnas loksni pret gaismu un palūkoties uz to caur palielināmo stiklu. Tas gan neļaus atpazīt parafīna klātbūtni, bet cita veida – mehāniskie piejaukumi gan būs labi redzami.

Materiālu sagatavoja:
Juris Šteiselis
LBB

Submit to FacebookSubmit to Google PlusSubmit to TwitterSubmit to LinkedIn