Bioloģiski ražotu pārtiku arvien vairāk pieprasa pircēji, jo īpaši pasaules attīstītākajās valstīs, tādēļ bioloģiskā lauksaimniecība attīstās un kultūraugu platības pieaug gan Eiropā, gan citur pasaulē.  Latvija nav izņēmums, mēs starp Eiropas valstīm ieņemam augsto sesto vietu, vērtējot bioloģiski apsaimniekotās platības valstī. Priekšā mums ir tādas valstīs kā Lihtenšteina ar 30,2% bioloģisko platību, Austrija 21,3%, Zviedrija 16,9%, Igaunija 16,5%, Šveice 13,1%, un tad seko Latvija ar 12,8%.

Ja platību ziņā mēs neesam pirmie, tad bioloģiskā biškopībā Latvija ir sasniegusi īpašu izrāvienu un apmēram 25% no visām Latvijas bišu saimēm tiek apsaimniekotas, izmantojot bioloģiskās metodes, ar ko, visticamāk, mēs ierindojamies pirmajā vietā pasaulē. Tas nozīmē, ka visi šie biškopji varrozes apkarošanai izmanto tikai organiskās skābes vai dabīgās vielas, saimes ieziemojot tiek piebarotas ar bioloģisko cukuru un 3 km apkārtnē par nektāra un ziedputekšņu avotiem kalpo galvenokārt bioloģiski audzēti kultūraugi vai savvaļas veģetācija vai kultūraugi, kurus apstrādā ar zema vides ietekmējuma metodēm, kā arī biškopji ievēro citas stingras prasības. Šobrīd Latvija ir bioloģiskās biškopības lielvalsts, bet jau tuvākajā laikā šī situācija mainīsies.

Diemžēl jāatzīst, ka, ņemot vērā ievērojamo bioloģisko saimju skaita pieaugumu, biškopji saskaras ar grūtībām izpildīt likumdošanas prasības attiecībā uz atbilstošu bišu ganību nodrošināšanu 3 km apkārtnē ap dravu. Jāņem vērā fakts, ka bites spēj aizlidot daudz tālāk nekā 3 km. Biškopji ir konstatējuši, ka rapša medus tiek atnests no 4,5 km tālu esošiem laukiem, bet zinātnieki ir izpētījuši, ka liela daļa bišu aizlido līdz pat 7 km attālumam, bet atsevišķas bites pat daudz tālāk. Šajā situācijā biedrībā ir vērsušies vairāki biškopji, kuri ir izmēģinājuši bioloģisko saimniekošanu un sapratuši, ka ne visos Latvijas novados un vietās ar to var nodarboties.

Biškopjiem bija jārēķinās, ka, piesakoties bioloģiskajam saimniekošanas atbalstam, ir jāuzņemas arī saistības, pārejas periodā divus gadus, bet kopā piecus gadus, un šajā laikā nav iespējams pārtraukt bioloģisko saimniekošanu. Kā noteikumu un saistību neatbilstību klasificē pārkāpumus attiecībā uz 3 km apkārtnē esošo barības bāzi vai arī atrastās pesticīdu atliekvielas ziedputekšņos; kaut arī tās konstatē likumdošanā atļautā daudzumā, tomēr bioloģiskā biškopībā pesticīdu atliekvielas nav pieļaujamas. Šo iemeslu dēļ biškopji vispirms saņem norādi par neatbilstību, bet, turpinoties šādai situācijai, var nonākt līdz bioloģiskā sertifikāta anulēšanai, kas nozīmē saistību neizpildi. Šajā gadījumā biškopis turpmāk vairs nevarēs saņemt bioloģisko atbalstu un būs jāatmaksā viss iepriekšējos gados saņemtais atbalsts, kas lielākās saimniecībās var būt vairāki desmiti tūkstoši eiro.

Lai biškopji nenonāktu situācijā, kad jāatmaksā saņemtais atbalsts, biedrība vērsās Zemkopības ministrijā un lūdza grozīt likumdošanu, lai atļautu biškopjiem pārtraukt bioloģiskās saistības gadījumos, kad nav iespējams izpildīt prasības par 3 km apkārtnē esošo barības bāzi vai bites aizlido arī tālāk un ziedputekšņos konstatē pesticīdu atliekvielas. Attiecīgie likumdošanas grozījumi ir veikti, un šā gada 9. janvārī Ministru kabineta 2015. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 171 8. pielikumā (2.6. Aktivitātes kods 11.1. un 11.2.) ir iestrādāta šāda norma: “Atbalsta saņēmējam konstatētas citas neatbilstības, kas noteiktas normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību, kad saimniecība ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā un no lauksaimnieka neatkarīgu iemeslu dēļ kārtējā gadā nav sertificēta biškopības joma, jo nav izpildāma prasība par dravu novietojumu attālumu no platības ar konvencionāli apsaimniekotiem laukiem – nektāra un ziedputekšņu avotiem” un  “Sankcija netiek piemērota, ja daudzgadu saistības par platību tiek turpinātas”.

Tātad šogad bioloģiskie biškopji var attiekties no bišu saimju un biškopības jomas sertificēšanas, bet par lauksaimniecības zemi uzņemtās saistības būs jāturpina. Tas nozīmē, ka saimniecībā esošajā lauksaimniecības zemē būs jāaudzē nektāraugi vai citi kultūraugi, izmantojot bioloģiskās metodes.

Materiālu sagatavoja:
Armands Krauze
LBB valdes priekšsēdētājs

Submit to FacebookSubmit to Google PlusSubmit to TwitterSubmit to LinkedIn