Laikā no 2014. gada 26. septembra līdz 28. septembrim Lielbritānijā, Velsas nelielajā un tūristu iecienītajā pilsētiņā Langollenā notika kārtējā SICAMM konference. SICAMM ir starptautiska organizācija, kas cenšas apvienot visu to valstu biškopjus, kuru teritorijā kādreiz mitušas un, cerams, vēl joprojām ir satopamas Rietumeiropas tumšās medusbites (Apis mellifera mellifera). Citiem vārdiem – SICAMM ir organizācija, kuras mērķis ir apvienot visu to dravnieku un zinātnieku pūliņus, kuri mēģina saglabāt mūsu vietējo biti un vairot tās popularitāti biškopju vidū.

Tieši popularitāte noteikti ir atslēgas vārds. Iespējams, ka neesam jau vēl neatgriezeniski šo biti zaudējuši - daudzu valstu dravnieki apgalvo, ka viņu dravās šī bite vēl sastopama (arī Latvijā), bet diemžēl tās “it kā” nepakļāvīgais raksturs, pārspīlētā agresivitāte un spietot tieksme ir īpašības, kas vairumam biškopju izraisa negatīvas emocijas šo bišu virzienā.

“Padarīsim šo biti pievilcīgu biškopjiem, izkopsim šo pasugu un tā kļūs konkurētspējīga ar citām pasugām!” konferences laikā, kādā no debatēm sacīja Šveices pārstāvis Balsers Frīds (Balser Fried). Un tik tiešām – nopietns jautājums: vai šī bite vienmēr bijusi agresīva? Vai kāds to vispār ir mēģinājis “izkopt” un padarīt piemērojamu mūsdienu biškopībai. Un vai, runājot par tādu abstraktu terminu, kā “mūsdienu biškopība”, bites piemērotība kaut kam tādam ir pats galvenais kritērijs? Varbūt ir vērts padomāt un pamēģināt izkopt savu biškopību – padarīt to piemērotu vietējai bitei?

Kur slēpjas vietējās bites spēks? Atbilde uz šo jautājumu ir pavisam vienkārša. Medusbites ir silto zemju kukaiņi, kas piemērojušies dzīvot dažādās klimata zonās, dažādos pasaules reģionos. Piemērojoties kādiem noteiktiem vides apstākļiem: klimatam, augu valstij, jā, un pat ienaidniekiem, tās ļoti ilgā laika periodā ir izkopušas savas, tikai sev raksturīgās īpašības, kas nodrošina šīm bitēm sekmīgu pastāvēšanu šajā ekosistēmā. Ziemeļeiropā, savulaik uz palikšanu apmetušās bites vieno tās īpašības, ko mēs šodien saucam par vietējo Rietumeiropas tumšo bišu īpašībām. Vietējām bitēm, īpaši apstākļos, kad tās nomoka tādas slimības, kā varoze, to pavadošās vīrusu slimības un vēl citas, galvenā priekšrocība ir piemērotība vietējiem apstākļiem, kas nereti ir 30 – 50 % un reizēm pat visi 100 % no bišu spējas izdzīvot vispār. Ja itālietēm (Apis mellifera ligustica) vispirms ir jāadaptējas mūsu apstākļos, tad vietējās jau ir gatavas visiem dabas untumiem un sagādātajiem pārsteigumiem. Tās var ziemot ar to medu, ko ievāc, tās “prot” sagaidīt īsto brīdi, kad uzsākt attīstības spurtu pavasarī, un “zina” arī īsto laiku, kad klāt ir rudens un jādodas pie ziemas miera.

Sanāksmes laikā uzstājās vairāk nekā 40 lektori un iepazīstināja ar vairāk nekā 50 tematiem. Darbs bija organizēts 3 plūsmās, trīs dienu garumā. Latvija piedalījās ar informatīvo plakātu (prezentēto stenda referātu skatīt šeit).

Dažu interesantāko lekciju un viedokļu atstāstījumu publicēsim LBB mājaslapā tuvākajā laikā.

SICAMM organizācijas komitejā ievēlētie jaunie dalībnieki kopā ar līdzšinējo vadību.
Vadība: prezidents Dr. Dorian Pritchard (trešais no kreisās, Apvienotā Karaliste), viceprezidents Per Thunman (trešais no labās, Zviedrija) un sekretārs Philip Denwood (pirmais no labās, Apvienotā Karaliste).
Jaunie komitejas dalībnieki: Romée Van Der Zee (pirmā no kreisās, Nīderlande), Rustem Ilyasov (ceturtais no kreisās, Baškīrija), Jānis Trops (piektais no kreisās, Latvija).

SICAMM dibināta 1995. gadā Flekkefjord pilsētā Norvēģijā. Dibinātāji – biškopji, Apis mellifera mellifera saglabāšanas entuziasti no Austrijas, Apvienotā Karalistes, Dānijas, Norvēģijas, Polijas, Šveices, Vācijas un Zviedrijas.
Organizācijas darbībā pēdējos gados bija vērojama neliela stagnācija, iespējams, tāpēc, ka pie vadības grožiem bija zinātnes pārstāvis, bet zinātnieki ne vienmēr ir arī labi organizatori.

SICAMM konferences dalībnieki pateicās tās ilggadējam vadītājam doktoram Dorianam Pričardam (Dorian Pritchard) no Velsas par ieguldīto darbu (Pričarda kungs SICAMM vadīja kopš 2006. gada) un, cerot uz laba un spējīga jaunā vadītāja atrašanu, šajā konferencē prezidenta krēslu atstāja vakantu. Prezidentu pagaidām aizvietos, un jaunā vadītāja kandidātus uzrunās līdzšinējais viceprezidents Pērs Tunmans (Per Thunman) no Zviedrijas.

Konferences laikā SICAMM organizācijas komitejā ievēlēts biškopis no Latvijas - Jānis Trops.

Sveicam savu kolēģi un vēlam sekmes gan darbā ar vietējām bitēm Latvijā, gan plašākā mērogā – veidojot sadarbību ar ārzemju kolēģiem.

Materiālu sagatavoja:
Juris Šteiselis
LBB vadošais pētnieks

Submit to FacebookSubmit to Google PlusSubmit to TwitterSubmit to LinkedIn

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt