Izvērsta atbilde uz 2015. gada aprīļa mēneša izdevumā publicēto jautājumu.

Jautājums

Ir zināms, ka akācijas ir lielisks medusaugs ar vairākām labām īpašībām. Kāpēc Latvijā nav sastopamas akāciju birzis, lai mērķtiecīgi ievāktu akāciju medu? Vainīga nelatviska izcelsme, klimatiskie apstākļi, ilgstoša audzēšana? Bet pa vienam šie koki sastopami salīdzinoši bieži un bites tos apmeklē ļoti labprāt.

Šelomīte Jaunzeme

Atbild  Marta Liepniece

Robīniju dzimtene ir Ziemeļamerika. 17. gs. augs atceļoja uz Franciju un 1753. gadā K. Linejs augam deva nosaukumu Robinia pseudoacacia.  Latvijā tā ievesta  19. gadsimta sākumā, bet augs pat Kurzemes pusē regulāri apsala līdz sniega līnijai, ziedēja tikai pēc siltām ziemām.

19. gadsimta 80 gados Georgs Kufalts sāka nodarboties ar baltās robīnijas selekciju, atlasot ziemcietīgākos sējeņus. Rezultātā tika izaudzēti koki, kas apsalst tikai ļoti bargās ziemās. G. Kūfalts izstrādāja jaunu parku ierīkošanas un vecu parku rekonstrukcijas projektus. Projektos viņš paredzēja vietu savām robīnijām, tādēļ tās arī sastopama visā Latvijā.

Latvijā no 20 robīniju sugām audzē 3 sugas.

Baltā robīnija (Robinia pseudoacacia) tautā saukta baltā akācija ir samērā augsti (8-10 m), ērkšķaini koki ar neregulāru smalku, retu vainagu. Dzinumi ar ērkšķiem. Lapas saliktas ar 9 - 19 lapiņām. Aug ātri, īpaši auglīgā augsnē. Ieteicams nemēslot, jo veidojas tievi dzinumi, kas vējā lūzt. Zied jūnijā (7-10 dienas). Ziedi balti līdz 8 cm garos ķekaros. Smaržīgi. Labs nektāraugs. Bagātīgi nektāru izdala 15-30 gadīgi koki. Ir dažādas šķirnes, kas atšķiras ar vainaga formu. 'Frisia' ir ar viegli izlocītiem zariem, lapas plaukstot oranži dzeltenas, vēlāk zelta dzeltenas. Šķirnei ‘Tortuosa’ zari izlocīti kā korķa viļķis, bet šķirne 'Semperflorens' siltos rudeņos zied atkārtoti augustā – septembrī. Šķirnēm ir zemāka ziemcietība.

Greznā robīnija (R. luxurians) ir neliels (līdz 7 m augsts) koks, ar dziedzerainiem  adatainiem jauniem dzinumiem. Bieži aug krūmveidā. Zied rožainiem ziediem jūnija beigās, jūlijā. Ziedkopas īsākas un blīvākas kā baltajai robīnijai.

Hartviga robīnija (R. hartwigii) ir mazs (līdz 5 m augsts) koks, biežāk aug krūmveidā.  Ziedi purpurrožaini, nedaudz tumšāki kā greznajai robīnijai. Ziedkopas ass stingra un stāv vertikāli.

Robīnijas ir tauriņziežu dzimtas augs un ar sakņu gumiņiem saista slāpekli. Augsnes auglības ziņā robīnijas ir pieticīgas, bet nav piemērotas slapjas augsnes. Bagātīgi zied pilnā saules apgaismojumā. Ziedi veidojas uz jaunajiem tekošā gada dzinumiem, tādēļ robīnijas var apgriezt un izmantot  cirpto dzīvžogu ierīkošanai.

Robīnijas var pavairot ar sēklām vai veģetatīvi – sakņu atvasēm. Sēklas pirms sējas stratificē 30 dienas mitrā grantī 3-5 oC temperatūrā. Pirmajos augšanas gados sējeņi ir jūtīgi pret salu, tādēļ ieteicams tos piesegt. Vieglāk robīniju pavairot ar sakņu atvasēm. Sējeņi sāk ziedēt sestajā, dažreiz devītajā gadā, bet veģetatīvi pavairoti augi trešajā vai ceturtajā gadā.

Izvēloties vietu, jāatceras, ka ievainotas koka saknes dod daudz sakņu atvases līdz pat 20 m no koka stumbra. Pēc nogriešanas atvases ataug.

Submit to FacebookSubmit to Google PlusSubmit to TwitterSubmit to LinkedIn

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt