Latvijas vietējā medus bite (Apis mellifera mellifera L.) dēvēta arī kā Eiropas tumšā bite, Rietumeiropas tumšā bite un Viduskrievijas bite. Gandrīz katram autoram ir sava laika raksturīgs nosaukums.

Vietējās bites saglabāšana un selekcija pamatā ir balstīta uz priekšspārnu morfoloģiskajiem mērījumiem, lai noteiktu saimes atbilstību standartam. Parasti tiek apskatītas divas pazīmes: kubitālais indekss (sk. 1. attēlu) un diskoidālās nobīdes leņķis (sk. 2. attēlu).


1.att. Kubitālā indeksa noteikšana spārnu dzīslojumā


2.att. Diskoidālās novirzes noteikšana spārnu dzīslojumā

Labākas saimes sasniedz 90% atbilstību standartam, tomēr vienmēr tiek ņemts vērā arī tas, ka morfoloģiskie mēriju vien neparāda visu, kas “lācītim vēderā?”, jeb to, cik lielā mērā pazīmes ir saistītas ar DNS sastāvu. Arī tiek saglabātas saimes, kurām ir mazāka atbilstība, lai nepazaudētu esošo bioloģiskās daudzveidības materiālu. Nākotnes risinājums ir iespēja, izmantot kādu no molekulārās bioloģijas pētījumu metodēm, lai atlasītu tīrus pasugas eksemplārus. Svarīgi, lai selekcijā iesaistītos vairāk Latvijas biškopji, tādejādi vietējā bite turpmāk tiktu atlasīta pēc saimnieciski būtiski nozīmīgām īpašībām: medus ražība, miermīlīgums, spietošanas tieksme utt.

Atsevišķām saimēm ir novērojama interesanta pazīme – pilnībā vai daļēji izzūd kāda no spārnu dzīslām. Acīmredzot to izraisa kāds gēns, kas nonāk homozigotiskā stāvoklī, parasti tad, kad tiek veikts tuvradniecisks krustojums. Šādiem īpatņiem nav iespējams noteikt kubitālo indeksu (sk. 3. attēlu).


3.att. Dzīslojuma pārrāvums kubitālajā laukumā

2009. gadā pirmo reizi LLU Latvijas vietējas bites saglabāšanas dravā tika veikta bišu māšu instrumentālā apsēklošana ar homogenizētu (vienmērīgi sajauktu) tranu spermu. Pirmie rezultāti bija pozitīvi. Metodē ļauj ievākt tranu spermu no iespējami vairāk saimēm, piemēram, no simts saimēm – no katras pa vairākiem paraugiem. Šādi strādājot ir iespējams saglabāt pēc iespējas vairāk ģenētiskā materiāla un izvairīties no tuvradnieciskas krustošanās. Varētu pat teikt, ka bišu māte ir kā ģenētiskā banka, kas deponē tranu spermu. Tā ir zināma drošība pat tad, ja aiziet bojā kāda no bišu mātēm, tad atlikušās saglabā ģenētisko materiālu sēklas uztvērējā.

Izmantotā literatūra:
1) Arāja I., 1998., Latvijas vietējā medus bite pagātnē un nākotnē, Biškopis, 13 – 19 lpp.
2) Cobey S., 2003. The extraordinary honey bee mating strategy and a simple field dissection of the spermatheca; Part 2; The colony as a Superorganism. American Bee Journal. – No.2. , P. 130 – 133.
3) Milner E., Dews J. E. 2004. Breeding better bees/ Using simple modern methods. BIBBA, 24 pp.
4)
Mizis A. 1998. Bišu rasu raksturojums. Biškopis, 8 – 12, 20 – 25 lpp.
5) Ruttner F., Milner E., Dews J. E. 1990. The Dark European Honeybee/
Apis mellifera mellifera Linnaeus (1758). England: BIBBA, 5 – 50 pp.

Materiālu sagatavoja:
Jānis Trops

Submit to FacebookSubmit to Google PlusSubmit to TwitterSubmit to LinkedIn

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt