Kā jau informējām savus biedrus š.g.8. martā, šajā datumā noslēdzās Latvijas Biškopības biedrības organizētā nozares struktūras izpētei veltītā biedru aptauja. Aptauja norisinājās mēneša garumā – tā sākās 8. februārī.

Šobrīd esmu apkopojis aptaujas datus un sniedzu tos atklātībai. Jautājumu bija gana daudz un daži no tiem tādēļ arī palika daļēji neatbildēti. Kaut kas tika pārprasts, kaut kas nesanāca vienkāršu neuzmanības kļūdu dēļ, bet rezultāts galu galā bija pietiekoši labs, lai varētu apgalvot, ka anketēšana bija gana reprezentatīva, lai tā būtu ticama un vērā ņemama.

Lūk, manā rīcībā esošā bāzes statistika:

Latvijā 1/1/2016 bija 2945 bišu dravas (LDC ganāmpulku reģistra dati) un 95 773 bišu saimes.

LBB rīkotajā aptaujā piedalījās un uz jautājumiem atbildēja 492 respondenti, kas ir 16,7% no kopējā LDC reģistrēto dravu skaita.

Respondentu dravās atradās 18 049 bišu saimes, kas ir 18,8% no kopējā LDC reģistrā reģistrēto bišu saimju skaita.

Kā jau minēju, ar atbildēm gāja visādi, neiztika arī bez kurioziem. Piemēram, uz jautājumu par bišu saimju bojāeju vasarā, tika iesūtīta arī šāda atbilde: “Saimniecībā bišu nav, tāpēc nav kam aiziet bojā arī vasarā.” Var jautāt: “Tad kāda jēga bija piedalīties aptaujā, kur jāstāsta par to, cik un kāds medus saražots, cik izmaksā varru apstrādes, cik cukura iztērēts ieziemošanai?!” taču, lai arī uz šo un varbūt vēl vienu otru atbildi var skatīties ar smaidu, iespējams, tieši šis respondents ierakstīja vienu no daudzajiem labajiem ierosinājumiem biedrības turpmākā darba uzlabošanai (tos atradīsiet apskata beigās).

Jau iepriekšējā informatīvajā materiālā minēju, ka visčaklākie aptaujas dalībnieki, visvairāk atbilžu bija no Madonas novada – 26 atbildes. Otrajā vietā Saldus novads – 19 respondenti, trešajā – Alūksnes novads 17 respondenti. Vēl aktīvi bijuši Jelgavas un Ogres biškopji – 15 un 14 atbildes. Pavisam sniegtas 492 atbildes.

Aptaujas pamatmērķis bija situācijas izpēte nozarē, un aptauja bija nepieciešama, gatavojoties Nacionālās biškopības programmas jaunajam periodam (2017-2019. gadam).
Bet nu, pie atbilžu apkopojumiem!

Aptaujas dalībnieki (respondenti)

No teju pieciem simtiem aptaujā iesaistīto biškopju, viena trešdaļa bija sievietes – 32%. Un nav jau arī nekāds pārsteigums, biškopji strādā gan veselām ģimenēm – vecāki un bērni, gan abi dzīvesbiedri, bet pēdējā laikā vērojams, ka LBB rīkotajos kursos dominē tieši daiļā dzimuma pārstāves – sieviešu interesei par biškopību ir tendence pieaugt!

Visjaunākajam respondentam 19 gadi, bet trīs aptaujas seniori bija sasnieguši pat ļoti cienījamu vecumu – nodzīvoti jau 82 gadi. Vidējais aptaujas dalībnieka vecums bija 49,5 gadi. Tas arī redzams, ja salīdzinām dažādās biškopju vecumu grupas: puse respondentu bija vecumā no 40 līdz 59 gadiem (sk. infografiku “Jūsu vecums (gadi)”).

Biškopju izglītība Latvijā, kā saka, komentārus neprasa: aptaujās allaž ir dominējuši biškopji ar augstskolu izglītību – līdzīgā aptaujā 2012. gada nogalē augstākā izglītība bija 48% respondentu, šogad – jau teju 60% respondentu.

Daudzi jau būs pamanījuši, ka LBB pēdējos gados aktīvi nodarbojas ar biškopju profesionālās izglītības līmeņa pilnveidošanu: laika posmā no 2013. gada līdz 2015. gadam LBB organizētos biškopju kursus ir absolvējuši vairāk nekā 800 biškopji. Tas atspoguļojas arī atbildēs uz aptaujā uzdotajiem jautājumiem – ja 2012. gada aptaujā piedalījās 36% respondentu, biškopības kursu bijušie dalībnieki, tad šā gada aptaujā šādu respondentu bija par 10% vairāk – 46% biškopības kursu beidzēju. Un attiecīgi samazinājies pašmācības ceļā biškopību apguvušo personu loks – no 52% respondentu 2012. gada aptaujā uz 36% respondentu 2016. gada aptaujā.

Pieredzes bagātākais biškopis – aptaujas dalībnieks – ar biškopību nodarbojas jau 62 gadus, pašam 72 gadi (tātad sācis jau 10 gadu vecumā), dravā 74 bišu saimes. Tiesa, 2015. gadā gan jau saimju skaits krietni samazināts – uz 44 bišu saimēm. Laikam jau gadi prasa savu... Medus raža dravā kg/bs: 2013. gadā – 23,65 kg, 2014. gadā – 15,91 kg, 2015. gadā – 19,32 kg.

Jūsu saimniecība

Atbildes uz šo jautājumu parāda ļoti plašo saimnieciskās darbības veikšanas iespēju spektru! Ir mūsu kolēģu vidū tādi, kas ar biškopību nodarbojas tikai hobija līmenī, gan arī tādi, kas izveidojuši pat sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). Infografikā “Saimnieciskā darbība” labi redzamas arī savstarpējās proporcijas: ļoti daudz ir fizisko personu – nodokļu maksātāju (34%), bet droši vien tikpat adekvāts ir zemnieku saimniecību skaits. Interesanti pavērot, ko šajā sakarā vēsta 2012. gada aptaujas rezultātu apkopojums. Secinājumus var izdarīt katrs pats...

Respondentu saimniecībās kopā 2015. gadā bija 18 049 bišu saimes, 2014. gadā – 15 714 bišu saimes un 2013. gadā – 13 130 saimes. No tā izriet, ka visu laiku vērojams pieaugums pret iepriekšējo gadu – 2014. gadā pieaugums 20%, bet 2015. gadā – pieaugums 15%.

Lielākā daļa dravu (82%) 2015. gadā bija nelielas vai vidēji lielas – robežās no 0-49 bišu saimēm dravā (vidēji 19 bišu saimes dravā). Patīkami vērot – mazajām dravām ir tendence pieaugt – šī grupa pamazām samazina savu īpatsvaru kopējā masā. Tā 2013. gadā šajā grupā bija 87% no visām dravām, 2014. gadā – 84%, bet šogad – 82%. Šajā grupā vērojama arī vidējā saimju skaita palielināšanās grupā – no vidēji 13 un 16 bišu saimēm grupā attiecīgi 2013. un 2014. gadā uz vidēji 19 saimēm grupā 2015. gadā. Viskrasāk samazinās pavisam mazo dravu īpatsvars. Tā 2013. gadā dravas ar 0-9 bišu saimēm dravā kopā bija 43% no visām dravām un 2014. gadā 35%, bet 2015. gadā jau vairs tikai 27% no visām dravām. Savukārt dravu grupā 25-49 bišu saimes dravā, vērojams pieaugums. 2013. gadā šādu dravu bija 18% no visām dravām,2014. gadā 23%, bet 2015. gadā jau 28% no visām dravām (infografika “Bišu saimju skaits dravā (grupas)”).

83,4% respondentu savu dravu ir reģistrējuši Lauksaimniecības datu centrā – vai tas tiešām nozīmē, ka mūsu valstī kopējais bišu saimju skaits ir par saviem 16-18% lielāks?! To, ka šī atbilde nav vienkārši no “gaisa paķerta”, liecina tas, ka 9% respondentu papildus atbildē ir norādījuši, ka drava nav reģistrēta (tiešām nav reģistrēta), jo neuzskata to par vajadzīgu, bet 6,7% norādījuši, ka tuvākajā laikā grasās dravu reģistrēt.

Par biškopju attieksmi pret reģistrēšanos, iespējams, norāda arī fakts, ka tikai 51,2% respondentu ir norādījuši, ka viņu drava ir reģistrēta PVD Pārtikas apritē kā saimnieciska vienība, kas ražo medu. 28% to vispār neuzskata par vajadzīgu, bet 21% solās drīzumā reģistrēties.

Interesanti un nozari raksturojoši ir arī tādi rādītāji, kā saražotā (ievāktā) un realizētā medus apjomi. Diemžēl šie skaitļi aptaujas apkopojumā nesasniedza cerēto rezultātu – respondenti, šķiet, nebija iedziļinājušies jautājuma būtībā. Jautāts tika: “Cik kg medu saražojāt ... gadā”. Taču kā gan citādi, ja ne par nepienācīgu jautājuma izpratni vai paviršību varam nosaukt to, ka biškopji, piemēram, ar 250, 99 un 80 bišu saimēm dravā, 2015. gadā norādījuši, ka kopējais medus ievākums attiecīgi bijis 5, 0 un 1 kg! Šo un vēl citu neticamo atbilžu dēļ, datus nācās pārbaudīt rūpīgāk, talkā ņemot loģiku un analizēt arī respondenta pārējās atbildes. Pēc šādas detalizētas izmeklēšanas 2013. gadā nācās zaudēt datus par aptuveni 1 500 bišu saimju ražoto medus daudzumu, 2014. gadā aizdomīgi bija ziņojumi par 2 341 bišu saimes saražoto, bet 2015. gadā vērā netika ņemts 1 313 bišu saimju it kā ievāktais (vai neievāktais) medus. Bet, tā kā mūs galvenokārt interesē vidējās vērtības, tad varbūt esam tikai ieguvēji – atmetot galējās un ekstrēmās vērtības, vidējais aritmētiskais aprēķins tikai iegūst papildus ticamību.

Un tā, pēc korekcijas, uzzinājām, ka visražīgākais Latvijai pēdējo trīs gadu laikā bijis 2015. gads – pērn respondentu dravās ievāktas ap 400 tonnām medus jeb vidēji 23,7 kg medus no bišu saimes gadā. Savukārt biškopjiem visražīgākais tomēr bijis 2013. gads, kad vidēji no saimes ievākti 27,3 kg medus. Tikai bišu saimju 2013. gadā bijis aptuveni par 5 tūkstošiem (30%) mazāk nekā 2015. gadā. Uzdrošinos apgalvot, ka iegūtais rezultāts (medus raža vidēji no bišu saimes) ir gana reprezentatīvs, lai to izmantotu Latvijā kopumā ievāktā medus apjoma aprēķinam. Uz 2015. gada 1. jūliju LDC datu bāzē reģistrētas 90 863 bišu saimes, tātad, varam prognozēt, ka pērn kopumā mūsu valstī ievāktas 2 153 tonnas medus. Tas, protams, nav nekāds pārsteigums, šādu medus kopražas apjomu esam prognozējuši arī iepriekš, nu vien esam tam guvuši apstiprinājumu.

Aptaujas dati atklāja, ka mūsu dravnieku apsaimnieko salīdzinoši nelielas zemes platības – vidēji 20 ha lauksaimniecības zeme uz saimniecību. Interesanta sakritība, bet tik pat lielas ir apsaimniekotās meža zemes teritorijas – 20 ha (vidēji uz saimniecību). Tai pat laikā 14% respondentu lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašumā nav, bet 39% anketas aizpildījušie nav uzrādījuši, ka viņu īpašumā būtu bijusi meža zeme.

Specifiskie, ar biškopību saistītie jautājumi

Stropi. Latvijā populārākais stropu tips joprojām ir Latvijas stāvstrops (minēts 89% respondentu atbilžu). Tā kā biškopis varēja norādīt vairākus dravā izmantoto stropu tipus, iespaidīgs ir dažādo kombināciju daudzums: kādus tik stropu veidus vēl mūsu biškopji neizmanto savās dravās. Divdesmit viena dažāda atbilde, ieskaitot arī tās atbildes, kur minēts tikai viens stropa tips. Vairākās atbildēs minēti trīs dažādi stropu veidi vienā dravā, dažās atbildēs pat četri atšķirīgas konstrukcijas stropi. Otrais un trešais populārākais Latvijā ar nelielu “balsu” starpību ir Norvēģu strops un Auzukalna strops. Līdz šim biju domājis, ka Stāvstropam noteikti seko Auzukalna strops, taču atbildes liecina par nelielu Norvēģu stropa pārsvaru – 8,1% pret Auzukalna stropa 7,1%. Pārsvars Norvēģu stropam par labu ir arī atbildēs, kur biškopis norādījis tikai vienu stropa tipu dravā – Norvēģu strops norādīts 13 dravās kā vienīgais strops dravā, bet Auzukalna strops – 5 dravās. Interesanti, bet šķiet, ka mūsu dravās parādījies un jau stabilu vietu ieņēmis “jauns” stropu tips – Langstrota strops. Jau trīs dravās tas norādīts, kā vienīgais stropu tips, bet pavisam šo stropu savās atbildēs minējuši 10 respondenti.

Kā stropa materiāls visbiežāk uzrādīts koks – 98% respondentu izmanto vai nu tikai koka stropus, vai arī koka stropus, kas papildināti ar kādu citu materiālu. Tā piemēram, koks un polistirols minēts 7,5% atbilžu. Tikai polistirola stropus izmanto 0,8 % respondentu (4 atbildes) un tikai cita materiāla stropus (interesanti – kāda?!) – 1,2% respondentu.

Bišu izvešana ganībās. Aptaujas dati liecina, ka tikai 20% no visiem biškopjiem izved bites ganībās. Populārākais nektāraugs – griķi, otrā vietā – rapsis. Trešajā vietā liepu ienesuma izmantošana, izvedot bites ganībās uz liepām, un tikai nedaudz atpaliek ceļošana uz viršu ganībām. Iepriekšējā aptaujā 2012. gada beigās atbildes ierindojās nedaudz citā secībā – pirmie tāpat pārliecinoši bija griķi, taču tiem sekoja viršu ganības, tad liepas un rapsis. Acīm redzot rapša audzēšana tiešām pieaug un biškopju vidū šis ienesuma avots kļūst aizvien populārāks (par spīti biežajiem pārmetumiem rapša audzētāju virzienā).

Tā kā arī uz jautājumu “Ja bites izvedat ganībās, norādiet kādās”, biškopji varēja dot vairākas atbildes, tad infografikas zīmējumā, atbilžu apkopojumā procentu summa ir lielāka par 100%. Tomēr žēl, ka atbildot uz šo jautājumu respondentiem netika dota iespēja norādīt kādas tieši “citas” ganības viņi ir izmantojuši – gandrīz 1/5 daļa (24%) biškopju ved savas bites kādā, mums šobrīd nezināmā virzienā.

Patīkami apzināties, ka mūsu biškopji plaši izmanto iespēju un izved bites ganībās nektāraugu tuvumā un apmeklēto ganību lauku daudzveidība ir ļoti liela. Kolēģi savās atbildēs piedāvā 40 dažādu atbilžu, lasi – ienesumu izmantošanas – kombinācijas. Piemēram, 4 no respondentiem savas bites ved uz rapsi, liepām un griķiem, bet 3 ceļo uz rapsi, griķiem, bišu amoliņu un vēl kādu citu ienesuma avotu.

Papildus jautājums bija arī par to, kādus medus šķirnes biškopis ražo. Atbildot uz šo jautājumu. tika sniegti 33 dažādi atbilžu varianti. Protams, populārākā atbilde bija – dažādu ziedu medus (98,8%) Iespējams, ka te iezagusies kāda neuzmanības kļūda un dažādu ziedu medu ražo pat visi 100% no respondentiem, jo tikai 6 biškopji savās atbildēs nebija pieminējuši dažādu ziedu medu. Vai nu tā ir, ka viņi tiešām ievāc tikai specifiskos medus un dažādu ziedu medus viņu stropos neuzkrājas? Lai nu kā, mūsu biškopji ļoti plaši izmanto dabas piedāvātās iespējas un liek lietā savas prasmes, lai ievāktu arī monofloros medus veidus. 40% respondentu savās atbildēs ir norādījuši, ka ražo arī šāda veida produkciju (dažādu ziedu, plus monoflorais medus). Variāciju daudz - 31 atbilžu variants, biežāk minētā kombinācija bija “dažādu ziedu un rapša medus” – 13% no variantiem, “dažādu ziedu un liepu medus” – 12%, “dažādu ziedu un viršu medus” – 9,5%, bet to, ka ievāc “dažādu ziedu, griķu, liepu un rapša medu” ir norādījuši 6 respondenti (3% no variantiem). Bet, ja atdalām monoflorā medus veidus katru atsevišķi, tad uzzinām, ka katrs 4. respondents no monoflorā medus ieguvēju loka iegūst rapša medu (25%), vai arī liepu medu (24%). Šie rezultāti attēloti infografikā “Monoflorā medus veidi (a)”. Te vietā pieminēt, ka šajā attēlā redzamie procenti atspoguļo savstarpējās attiecības tikai monofloro medus ražotāju vidū. Ja šo pašu rādītāju aplūkojam kopējā visu atbilžu kontekstā (“Monoflorā medus veidi (b)”), tad nākas secināt, ka rapša medu ražo 17% no respondentiem, liepu medu – 16%, bet griķu medu – 11% no respondentiem. Un arī tas nav maz!

Otrs papildus jautājums – “Kādu medu ražojat?” sniedza respondentiem piecus izvēles variantus (varēja būt vairākas atbildes). 98% biškopju atbildēja, ka medu iegūst sviežot. Tas arī loģiski, atbilde nekādus pārsteigumus nesagādā. Krietni pārsteidzošākas ir abas nākamās atbildes – 34% respondentu atzīmējuši šūnu medu, bet 15% krēmveida medu. Biju paredzējis, ka 2. vietā būs krēmveida medus un nebiju domājis, ka tik augstu vietu ieņems šūnu medus – trešā daļa biškopju ražo šūnu medu!

Uz jautājumu: “Kādu biškopības produkciju vēl ražojat?” (trešais papildus jautājums šajā nodaļā) 15% biškopju atbildi nebija snieguši. Pārējie respondenti visnadzīgāk bija atzīmējušies atbilžu variantos “Propoliss” un “Bišu maize” – attiecīgi 42,5% un 42,1% respondentu bija norādījuši uz šīm atbildēm. Bet atbilde “Ziedputekšņi” ar 27% atzīmju bija palikusi tālu iepakaļ! Patīkami bija redzēt, ka 7 respondenti bija atzīmējuši, ka ievāc arī bišu māšu peru pieniņu. Cerams, ka šī produkta ražošana atgriezīsies mūsu dravās ikdienā ražoto produktu klāstā.

Un visbeidzot šajā jautājumu sadaļā – “Vai ražojat un pārdodat kādu no sekojošām precēm?” Uz šo jautājumu atbildes bija snieguši vien 26% respondentu. Puse (52%) no pozitīvo atbilžu autoriem bija atzīmējuši, ka ražo atdaleņus (pārdošanai), 36% bišu mātes, 28% bišu saimes un 16% šūnas. 16% - tas ir daudz, ja to attiecinām pret kopējo respondentu skaitu, sanāk, ka ar šūnu ražošanu un tirgošanos nodarbojas 4,3% biškopju (attēls “Ko vēl ražo un pārdod?”). Ja attiecinām pret kopējo biškopju skaitu valstī, teiksim – trim tūkstošiem, tad iznāk, ka mākslīgās šūnas varam nopirkt pie biškopjiem 129 dravās. Var jau būt, var jau būt... Es gan domāju, ka nākamajā gadā šis jautājums jānoformulē precīzāk.

Ar ekonomiku uz Jūs!

Ja ar jautājumiem, kuros bija jāsniedz vienkāršas atbildes, tā teikt, no biškopja ikdienas dzīves – cik saimju dravā, kādus produktus ražo, cik ha zemes apsaimnieko utt., aptaujas respondentiem problēmas neradās, tad pavisam cita situācija veidojās, kad nācās atbildēt uz nedaudz sarežģītākiem jautājumiem. Proti, kad bija jāsniedz atbilde uz jautājumiem par dravas ekonomiskajiem rādītājiem: cik naudas tērē barības iegādei, varrozes ārstēšanai vai medus fasēšanai. Atbildes brīžam kļuva tik haotiskas, ka apkopojumu izveidot tā arī neizdevās.

Varrozes apkarošanas izmaksas uz saimi Eur/gadā. Dati nav izmantojami – vidējais rādītājs: 11,18 eiro uz bišu saimi, bet tai skaitā bija arī atbildes, kur norādīts, ka gadā iztērēti 1 000 eiro uz bišu saimi! Turpat arī daudz atbilžu, ka iztērēti vairāki simti eiro vai daudzi desmiti eiro uz bišu saimi gadā.

Ja sareizina katra respondenta uzrādīto izdevumu summu ar viņa saimju skaitu, pēc tam iegūtos rezultātus summē un izdala ar uzrādīto bišu saimju summu 2015. gadā, vidēji sanāk 36,99 EUR/bišu saime. Pirmkārt, tas nekādi nesakrīt ar matemātiski aprēķināto vidējo vērtību un, otrkārt, 126 respondenti uz šo jautājumu bija atbildējuši ar nulles vērtību – varru ārstēšana nemaksā neko. Ja tā, tad vidējās vērtības – 36,99 EUR/bs – vietā vajadzēja būt daudzkārt mazākam skaitlim par 11,18 EUR/bs. Šādi pārbaudot, top pilnīgi skaidrs, ka daļa biškopju atbilžu laukā ierakstījuši kopējās izmaksas dravā, nevis izmaksas uz bišu saimi.

Fasēšanas izmaksas (etiķete, trauks, darbs) Eur/kg. Vidēji 0,39 EUR/kg! Bet tas tikai pēc maniem pārrēķiniem – centos uzminēt un atšķirot neticamos datus. Oriģinālajās atbildēs valda pilnīgs haoss – daļa atbilžu ar neticami lieliem skaitļiem, piemēram 100 EUR/kg, citi pretstatā uzrādījuši ļoti mazas summas – no 1-5 EUR/kg! Ej nu saproti, kurā vietā slikta ekonomika pāriet kļūdainā atbildē.

Kāda veida barību izmantojat bišu rudens piebarošanai? Mobilizējošs jautājums – grūtības nesagādā: 35% respondentu norāda, ka lieto tikai invertsīrupu, 11% – ka lieto gan pašgatavotu cukursīrupu, gan invertsīrupu (nezinu gan, kurš tā dara, parasti rudens piebarošanai, ja jau pērk invertsīrupu, tad cukursīrupu nevāra).

Invertsīrupa “rezultātam” krietni atpaliek pašgatavotais cukursīrups – tikai 22% biškopju izmanto šādu ziemas barības veidu. Ir gan vēl 10% respondentu, kuri norādījuši, ka izmanto cukursīrupu (paša gatavotu) un medu. Pieņemu, ka šeit respondenti jau ir nedaudz noguruši no garā jautājumu saraksta, jautājums bija par piebarošanu, bet, ja tik daudz biškopju “ieķeksējuši”, ka piebaro ar medu, tad drīzāk būs tā, ka te atbildētāji sapratuši, ka jānorāda, kādu barību tie atstāj bitēm uz ziemu. Tas pats sakāms par tiem 8% respondentu, kas kā vienīgo piebarošanas izejvielu min medu un otri 8%, kas atzīmējuši invertsīrupu un medu. Īsti nesaprotu, ko domājuši tie kolēģi (4% jeb 20 biškopji), kas min teju visus iespējamos variantus – “cukurs (sīrupu pagatavoju pats), invertsīrups, medus”. Tas laikam, ja drošs paliek nedrošs...

Cik EUR/gadā tērējat invertsīrupa vai/un cukura iegādei uz saimi? Aptaujas dati nav izmantojami – 50 respondenti norādījuši, kā tērē 100 EUR un vairāk uz bišu saimi. Bet robežu, kur beidzas kļūdainās atbildes un kur sākas tiešām lieli izdevumi uz bišu saimi konstatēt ir neiespējami.

Cik kg barības izlietojāt bišu rudens piebarošanai dravā 2015. gadā? Tas pats – dati nav izmantojami – daļa respondentu norādījuši, cik izlieto uz bišu saimi, citi – cik izlietojuši kopā dravā...

Bišu slimības un to ārstēšana

Cerēju, ka tāds vienkāršs jautājums, kā: “Kurā no gadiem Jūsu dravā bija varroze?” respondentiem grūtības nesagādās. Datus apkopoju matemātiski, neiedziļinoties detaļās, vien summēju atbildes un aprēķināju procentuālās attiecības. Bet ak vai! Nācās tomēr iedziļināties un atbildes vērtēt detalizēti. Rezultātā tikai nedaudz vairāk kā puse biškopju – 57,7% – norādījuši, ka viņu dravās, bišu saimēs ir atrodamas varras! Kas notiek pārējo 42,3% biškopju saimēs – neatminama mīkla.

Piemēram, biškopji, kas norādījuši, ka viņiem bites ir tikai divus gadus – 2014. un 2015. gadā. Kopā šādu dravnieku ir 26, no tiem 7 uzskata, ka varru viņu saimēs nav, bet 19 atzīmējuši, ka ir. Tikai kā atzīmējuši?! 5 respondenti uzskata, ka varras viņu saimēs ir tikai vienā no diviem gadiem, bet 1 – pacenties atzīmēt pat visus trīs iespējamos gadus (kaut gan iepriekš norādījis, ka bites tur tikai divus gadus).

Labi, varbūt iesācēju kļūdainais vērtējums, bet ko savās atbildēs ziņojuši tie, kam bites jau ilgāku laiku (2013., 2014. un 2015. gadā) un turklāt, lielā daudzumā. 31 atbilde – ērces manītas tikai 2013. gadā, 26 atbildes – 2013. un 2014. gadā. 54 atbildes norāda, ka bišu saimnieks uzskata, ka ērces bijušas vai nu 2014., vai 2015. gadā vai abos minētajos gados, bet tikai ne 2013. gadā. Un starp šādi atbildējušiem respondentiem ir visnotaļ nopietni bitenieki ar 170, 185, 275 bišu saimēm.

Mulsina arī tie 90 respondenti, kuri uz šo atbildi snieguši negatīvu atbildi – “varru dravā nav!”. Starp šiem biškopjiem ir tādi, kuriem ir 54, 70, 150 un 200 bišu saimes, liels skaits tādu, kuriem ir mazāk par 50 bišu saimēm, bet kurus tādēļ nevar uzskatīt par izglītotiem, zinošiem biškopjiem. Negatīvās atbildes sniegušo biškopju dravās vidēji ir 20 bišu saimes dravā, tai skaitā 32 biškopjiem ir vairāk par 20 bišu saimēm dravā. Nespēju rast nekādu loģisku skaidrojumu šī jautājuma un atbilžu sakarā. Neticu, ka tik liela daļa biškopju nespēj objektīvi novērtēt situāciju viņu bišu saimēs!

Iespējams, ka tas, ko vēlējāmies noskaidrot ar iepriekšējo jautājumu, atklājas lasot atbildes uz nākamo – “Kādus preparātus lietojāt varrozes apkarošanai?” Šeit jau ticamāk, vien 1,8% biškopju (9 respondenti) nav snieguši atbildes, turklāt šo kolēģu dravās ir 2-7 bišu saimes un tikai vienam 10, otram 21 bišu saime. Pārējie 483 respondenti (izņemot vienu kļūdainu atbildi) godīgi uzskaitījuši dravās lietotos pretērču preparātus.

Kā redzams infografikā, tad mūs dravās nepārspējami dominē preparāts Hive Clean – 82,3% respondentu norādījuši, ka izmanto šo ērču apkarošanas līdzekli – gan vienu pašu, gan kombinācijās ar dažādiem citiem preparātiem. Kas attiecas uz minētajām kombinācijām, tad te redzams visplašākais variantu spektrs – 6 preparāti un trīs atbildes “Cits” savirknēti 75 dažādās variācijās. Lūk biežāk minētās: Hive Clean, Skābeņskābie – 50 atbildes, Hive Clean, Varostop – 33, Hive Clean, Skudruskābe – 25, Hive Clean, Skudruskābe, Skābeņskābe – 22, Hive Clean, Skābeņskābe, Varostop – 10 atbildes. Hve Clean solo variantā norādījuši 155 respondenti – tātad 31,5% biškopju Latvijā, iespējams, savas saimes no varrozes ārstē tikai ar šo preparātu!

Amerikas peru puve. Aptaujas respondentu vērtējums šīs bišu slimības sakarā diezgan precīzi saskan ar 2012.-2014. gadā veikto “Bišu veselības pētījumu”. Toreiz sporu klātbūtne laboratoriski tika apstiprināta 3-9% paraugu. Uzsveru – novērota tika sporu klātbūtne, tas nenozīmē, ka šajos 3-9% saimju bija vērojama arī slimības klīniskā aina!

2016. gada aptaujā 5,1% respondentu norādījuši, ka laika posmā no 2013.-2015. gadam dravā novērota bišu saslimšana ar peru puvi. Turklāt, ne katru gadu, līdz ar to novērotā slimības intensitāte vēl vairāk samazinās: tikai viens biškopis norādījis, ka peru puve rada problēmas katru gadu, četri – ka divus gadus (2013.-2014. gads viena atbilde, 2014.-2015. gads 3 atbildes). Visvairāk atbilžu par novēroto peru puvi ir 2013. gadā – 15 novērojumi (3%), 2014. gadā peru puve novērota 7 dravās (1,4%), bet 2015. gadā – 9 dravās(1,8%).

Uz jautājumu: “Kādus preparātus lietojāt peru puves apkarošanai?” reālas atbildes snieguši tikai 18 respondenti. (Atbilde “nav konstatēts” pielīdzināta neaizpildītam atbildes laukam, varbūt te rīkojos nepareizi: ja kāds nav sniedzis atbildi, tas jau vēl nenozīmē, ka nav ārstējis...) Arī starp 18 par atbildēm uzskatītajām atbildēm, lielākā daļa norāda uz nepieciešamību slimās saimes dedzināt. Tikai 5 respondenti (1% no visiem aptaujas dalībniekiem) atzinuši, ka saimes ārstē ar “1) antibiotikām, 2) Oksivit, 3) sen, sen atpakaļ norsulfazolu, 4) Sulcimīdnātriju un 5) Vetfor”.

Interesanti, ka viens biškopis norādījis, ka peru puvi ārstējis ar Krievijā ražoto preparātu Vetforu. Cik zināms, tad šis preparāts satur divas darbīgās vielas – fluvalinātu un amitrāzi – abas paredzētas varru likvidēšanai! Ai, ai šie “mīļie” Krievijas preparāti!

Nozematoze. Ar šo slimību, līdzīgi kā ar peru puvēm – atbildējuši salīdzinoši nedaudz respondentu (120 respondenti, 24,4% no kopējā skaita), saslimšana novērota gan atsevišķos gados, gan arī visus trīs gadus pēc kārtas (5,3% no kopējā respondentu skaita). Ārstēšanai izmantotas vērmeles (novārījums, tēja), bet galvenais uzsvars likts uz bišu saimju kopšanu un nodrošināšanu ar kvalitatīvu barību. Tomēr arī šajā jautājumā neiztiek bez norādēm uz nereģistrētu Krievijā ražotu preparātu lietošanu. Nozemacids, Nozemats un Nozetoms – divi antibiotikas un viens medicīnisko fungicīdu saturošs līdzeklis!

Kaļķu vai/un akmens peru slimības. Arī salīdzinoši reti sastopamas slimības, kopā tikai 48 respondenti (10%) atbildējuši apstiprinoši uz šo jautājumu. 2% no respondentiem (10 pozitīvas atbildes) slimību novērojuši visus trīs gadus, četri respondenti (0,8% no kopējā respondentu skaita) slimību novērojuši pēdējos divos gados. Nez kāpēc, bet 2013. gadā saimes slimojušas visvairāk – 6% respondentu atzīmējuši šo slimību savās atbildēs. Līdzīgi 2013. gadā bija arī ar nozematozi (15%) un peru puvi (3%). Vai nu te izpaužas kāds psiholoģisks fenomens (tas bija sen, var uzrādīt vairāk), vai vienkārši atmiņa pieklibo (kas to īsti var atminēties, kas notika pirms 3 gadiem).

Par akmens vai kaļķu peru slimību ārstēšanu atbildes pavisam skopas – tik vien, kā piecas atbildes: “Austrijas preparāts, Oksivit, Dabīgo terpentīnu profilaksei, Piena sūkalas, Pudercukuru”. Kā redzams, atkal viens Krievijas preparāts un kādas vārdā nenosauktas Austrijas zāles. Atbildes, protams, nav nopietni uztveramas, vien minēju ilustrācijai.

Bišu bojāeja

Interesanta ir saspēle, kas veidojas starp jautājumu “Vai savā dravā novērojat neizskaidrojamu bišu saimju bojāeju?” un jautājumiem “Aprakstiet, kādēļ notika bišu bojāeja ZIEMĀ/VASARĀ, ja nebija neviens no iepriekš minētajiem iemesliem.” Lai gan neviens respondents savā dravā nebija novērojis neizskaidrojamu bišu saimju bojāeju (100% tukšs atbildes lauks), tālāk atbildēs, kur jāapraksta kādēļ tad bites ir gājušas bojā ziemā vai vasarā, atrodam samērā daudz tādu atbilžu, kā “Nesaprotamu iemeslu dēļ, Nevar saprast, Nezinu, Bites bija aizlidojušas!, Bites vēlā rudenī pazuda, nav pat kritušās...”

Diemžēl uz jautājumu “Bišu saimju bojāeja ZIEMĀ” atbildes nav snieguši visi aptaujas dalībnieki – atbildējuši tikai 86% respondentu. Tā ka nevar viennozīmīgi vērtēt neatbildētos jautājumus (varbūt atbilde ir vienkārši ignorēta, varbūt kritums ir 0%), turpmāk par šo jautājumu apkopotas tikai saņemtās atbildes. Un tā, 89% no atbildējušajiem respondentiem norāda, ka dažkārt gadās, ka bišu saimes ziemā iet bojā, 11% no tiem atzīst, ka šādu ligu nepazīst – visas saimes veiksmīgi sagaida pavasari! Vidējais saimju kritums ziemā tiem, kuri norādījuši saimju bojāeju – 14% no dravas saimēm. Iemesli bišu saimju bojāejai ziemā attēloti infografikā.

Bišu saimju bojāeja vasarā ir stipri neparasta, līdz ar to arī nedaudz mistiska parādība. To var redzēt arī respondentu atbildēs: atbildējuši tikai nedaudz vairāk nekā puse no respondentiem (57%), no tiem puse (53%) norādījuši, ka bites vasarā viņiem bojā neiet, bet otra puse 47% norādījuši dažādus, salīdzinoši nelielus bišu bojāejas procentus (vidēji 6,26% no saimju kopskaita). Arī iemesli, kādēļ pēc bitenieka domām saimes iet bojā ir zināmā mērā skaidrojošas: 47% respondentu uzskata, ka tā ir paša biškopja vaina, bet ceturtā daļa (25%) norāda, ka iemesls ir nezināms.

Arī pašu biškopju sniegtās versijas, kāpēc tad bišu saimes gājušas bojā VASARĀ, ir samērā paskaidrojošas: 57% norāda, ka vainojamas bišu mātes, tranenes, nospietošanās vai vienkārši – vājas saimes. Vēl 21% respondentu uzskata, ka saimes vasarā nobeigušās, jo tās izlaupījušas citas saimes vai lapsenes (kas patiesībā nozīmē to pašu – saimes ir bijušas vājas), 6% norāda, ka pie vainas varras, 2% vaska kodes un 2%, ka pašu nemākulība. Līdz ar to varam secināt, ka 88% respondentu uzskata, ka vaina meklējama pašu mājās un tikai 12% gadījumu vainīgs kāds cits (bišu pazušana vai l/s ķīmija). Te gan vietā atgādināt, ka šis atbilžu loks nav attiecināms uz visiem aptaujas dalībniekiem, šīs atbildes bija papildus iespēja tiem, ka s nespēja bišu saimju pazušanas iemeslu izvēlēties no jau piedāvātajiem. Šo palīglīdzekli izmantoja tikai 62 respondenti jeb 13% no visiem aptaujas dalībniekiem.

Līdzīgu iespēju piedāvājām arī, lai ļautu biškopjiem pašiem paskaidrot, kāds, viņuprāt, ir saimju bojāejas iemesls ZIEMĀ. Šo iespēju izmantojuši krietni vairāk aptaujas dalībnieku – ceturtā daļa (25%). Iemeslu sīkāks uzskaitījums redzams infografikā “Saimju bojāeja ZIEMĀ (biškopju versijas)”.

Eiropas projekti

No visiem aptaujas dalībniekiem, Eiropas projektus realizējuši 22% respondentu. 54% no respondentiem nemaz nevēlas realizēt šādu projektu, 7% ir mēģinājuši, tikai projekts nav apstiprināts, bet 39% vēlētos kādreiz nākotnē kādu projektu arī realizēt.

Biškopju kooperatīvs

Vai uzskatāt biškopību par perspektīvu nozari?

Vai Jūs (Jūsu saimniecība) esat Latvijas Biškopības biedrības biedrs?

Vēlreiz paldies visiem, kuri piedalījās aptaujā!

Materiālu sagatavoja:
Juris Šteiselis
LBB vadošais pētnieks

Jūsu ierosinājumi Latvijas Biškopības biedrībai par vēlamajām aktivitātēm un pasākumiem turpmākajos gados

1) Nepieciešamas aktivitātes medus popularizēšanā, lai ne tikai vecie, bet arī jaunie lietotu medu,
2) aktivitātes, kas saistītas ar realizēšanas atbalstu, lai tiem, kas saražo kvalitatīvu medu, nebūtu jāatdod par santīmiem lielpircējiem, bet varētu nonākt pie patērētāja nesēžot individuāli tirdziņos,
3) mākslīgi neradīt apstākļus, kas beigās atbalsta tikai lielos vai bioloģiskos. Es ar savām 24 saimēm strādāju bioloģiski, bet neesmu tiesīga saņemt nekādu atbalstu, par to vajadzētu domāt.

***

1) Palīdzēt biškopjiem atrast pieklājīgu tirgu biškopības produkcijas realizācijai (varbūt pašai LBB arī realizēt un nopelnīt, kā starpniekiem);
2) arī turpmāk organizēt biškopju pieredzes apmaiņas ekskursiju braucienus (gan tuvos, gan ārpus valsts).

***

1) Iestāties par tīru, dabisku vidi bez nedabīgām, bišu un citu dzīvo (arī - cilvēku) organismiem kaitīgām vielām,
2) turpināt izglītošanu un pieredzes apmaiņu.

***

1) Kooperācijas iespēja līdzīgi kā KPS "Straupe"
2) ja iespējams, vairāk un laicīgāk saņemamas informācijas par dažādiem atbalstiem.

***

1) Nodrošināt varrozes zāles pietiekamā daudzumā un pilnam apstrādes kursam,
2) par bišu saimju ārstēšanas nepieciešamību informēt plašāku sabiedrību - īpaši biškopjus amatierus,
3) uzlabot informācijas apmaiņu starp biškopjiem par labākām slimību apkarošanas metodēm,
4) darīt visu iespējamo un neiespējamo, lai ierobežotu bitēm kaitīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu lauksaimniecībā.

***

Aktīvāk palīdzēt biškopjiem produkcijas realizācijā.

***

Aktuāls un Latvijā neatrisināts ir bišu ciltsdarbs... Kur apsēklot izaudzinātās mātes? Varbūt iespējams izveidot teritoriju kartes ar tajās esošo māšu radu rakstiem? Kā organizējama māšu apsēklošana? Šobrīd to katrs dara, kā sanāk...

***

Apkopot precīzāku un bagātāku informāciju par medus fizikālajām īpašībām, par to izmaiņām pie temperatūrām un tml. latviešu valodā. Apkopot informāciju par medus rūpnieciskiem apstrādes veidiem. Piemēram - medus neilga turēšana 80 grādu temperatūrā ar tūlītēju atdzesēšanu un tml.

***

Audzināt godīgus un izglītotus biškopjus. Lai veiksmīgi izdodas pasākumu plāni! PALDIES PAR SADARBĪBU!

***

Biedrībai vajadzētu demokratizēties. Biedrības telpai vajadzētu būt Rīgā.

***

Biedrības galvenā aktivitāte izglītot biedrus par slimībām, to apkarošanu ar bitēm un cilvēkiem nekaitīgām metodēm.

***

Biškopības biedrībai jāpiedalās tajos apmācību kursos, kur izdod tās atļaujas par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Jālasa lekcijas par bišu tēmu. Jāsadarbojas ar tiem inspektoriem kas kontrolē zemniekus kas izmanto augu aizsardzības līdzekļus. (Izklausās neiespējami)!

***

Biškopības kooperatīvs ļoti vajadzīgs.

***

Biškopju (arī ļoti zinošu) izglītošana par bišu produktu kvalitāti (elektromagnētiskā lauka, plastmasas, gaismas, temperatūras, u.c. apstākļu ietekme).
Patērētāju izglītošana - Latvijas medus kvalitatīvs nevar būt DECEMBRĪ šķidrā konsistencē, vai plastmasas traukā!!!
Kontrolēt, izstrādāt priekšlikumus kontrolējošām institūcijām, par Latvijā ievesto medu: daudzumu, kvalitāti, pārstrādes un fasēšanas procesu, medus izcelsmi tirgos, ne tikai dokumentos, bet praktiski dzīvē. Paldies par anketu!

***

Bišu māšu audzēšana un nomaiņa, Praktiskā atdaleņu veidošana.

***

Biteniekiem pašiem jābūt aktīvākiem un jāmācās par slimību izplatību, par kvalitatīvu ģenētisko materiālu un jaunāko atziņu pielietošanu praksē. To visu LBB sniedz. Tikai reizēm esam kūtri to pieņemt! Paldies.

***

Būtu ļoti nepieciešams biškopjiem kooperatīvs, kurš varētu palīdzēt realizēt saražoto produkciju līdzīgi kā to dara piemēram graudu kooperatīvi kā VAKS.

***

Būtu nepieciešami praktiski kursi bišu dravā mazajiem biškopjiem - praktiski apmācīt, kā rīkoties ar skudrskābi, lai novērstu risku apdedzināt bites. Labprāt pirktu šādu pakalpojumu, tādējādi samazinātu varrozes % dravā, jo ar Hiv Clean un tranu kāri vien nepietiek. Paliek dažā saimē vēl diezgan daudz varru, kas spiež lietot ķīmiskos, dažkārt neatļautos Krievijas preparātus.

***

Būtu nepieciešams veidot kooperatīvu un produkciju realizēt Rietumeiropā vai kādā citā perspektīvā tirgū.

***

E-pastā precīzi darāmie darbi ikkatru mēnesi+ no kā būtu jāuzmanās, kas jāievēro. Precīzāk, vajadzīga jaunajiem (kā es) "soļu" rokasgrāmata pa mēnešiem. Ievērtējot reālos laika apstākļus. Paldies.

***

Esmu bioloģiskās produkcijas ražotājs, un šobrīd Latvijā bioloģiskās produkcijas cenas atšķirība no konvencionāli ražotās produkcijas ir ļoti maza. Eiropā cenas atšķirība ir ievērojamāka, līdz ar to produkcija būtu jāeksportē. Lai eksportētu produkciju nepieciešams kooperatīvs, jo lielos apjomus, ko pieprasa ārzemju tirgi, individuāli uzņēmumi/saimniecības nespēj saražot.

***

Centralizēta cukura piegāde LBB biedriem no Krievijas vai Baltkrievijas.

***

Centralizēta bioloģiskā invertsīrupa iegāde.

***

Cīnīties Eiropas un valsts līmenī par tīras vides saglabāšanu, bio lauksaimniecības veicināšanu pretstatā intensīvajai lauksaimniecībai, nepieļaut ASV un Eiropas tirdzniecības līguma parakstīšanu, cīnīties pret GMO ievazāšanu Latvijā, utt.

***

EKSPORTA TIRGUS VEICINĀŠANA visiem biškopības produktiem, jo pārprodukcija veidojas milzīga uz vietas. Ar katru gadu arvien jūtamāk to izbaudām. Pieredze dravniecībā 25 gadi. Paldies

***

Ierosinu vairāk veikt pētījumus par varrozes izplatību un apmēriem, skaidrot antibiotiku lietošanas postu bišu produktos, skaidrot pastiprināti biškopjiem, kuri “paši zin” kā “vajag” vaska ražošanas svarīgumu un gaišas šūnas nozīmību saimēs.

***

Iesniedzu projektu, bet vēl nav atbildes ļoti gaidu ceru, ka viss būs labi. Mazāk indēt bites, lauksaimniekiem ar indēm būt draudzīgiem savā starpā nebūt skaudīgiem. Visiem jāreģistrējas biedrībā, jābūt godīgiem.

***

Iesniegt likumdevējam priekšlikumus likumos, kas pilnībā aizsargātu bišu dravas no konvencionālās l/s radītajām sekām vai riskiem.

***

Importētā medus pārbaudes no trešajām valstīm.
LV medus reklamēšana ārpus mūsu robežām.
Turpināt slimību preparātu izdali.
Būtu labs pasākums, ja caur ES fondiem varētu atjaunot saimes.

***

Informācija par bioloģisko lauksaimniecību biškopības nozarē, skaidrojumi par ES finansējuma iespējām, skaidrojumi par MK noteikumiem, jo lasot noteikumus katram ir savs saprašanas līmenis, lai MK noteikumu skaidrojums būtu saprotams. Esmu dzirdējusi par atbalstu nektāraugu audzēšanā, bet ļoti skopu informāciju. Lūdzu vairāk informācijas par atbalsta iespējām 2016. gadā.

***

Interese ir par medus tirgus informāciju Skandināvu valstīs. Bišu māšu peru pieniņa efektīvu ražošanu un sagatavošanu realizācijai.

***

Izveidot DARBOTIESSPĒJĪGU, AKTĪVU kooperatīvu.

***

Izveidot un pieprasīt LADam realizēt programmu MAZO biškopju izaugsmes veicināšanai.

***

Izveidot iekšējo aizdevuma fondu biškopjiem no Eiropas savienības līdzekļiem. daudz cilvēku ir kas vēlas strādāt bet birokrātiskā puse nav viņu lauciņš. Paldies!

***

Izveidot kooperatīvu. Izstrādāt padomus biškopjiem, kas ved bites uz rapsi.

***

Izveidot Google Maps ar iespēju atzīmēt savas bišu saimes, lai kaimiņi tās redz un zinātu, kur griezties pie palīdzības.

***

Ja biškopis audzē nektāraugus, būtu tikai godīgi ja viņš varētu pretendēt uz platību maksājumiem pilnā apmērā. Par to būtu vērts padomāt.

***

Ja iespējams, palielināt maksājumus par katru saimi. Tad bez liekiem projektiem līdzekļus var novirzīt attīstībā. Es to naudiņu tā arī ieguldu!

***

Jau esošo pasākumu pietiek, jo visa nepieciešamā informācija ir gan internetā, gan biškopības žurnālā!

***

Jau rakstīju par jaunām tehnoloģijām un standartizāciju visam. Vešana ganībās ir ļoti sarežģīti ar Latvijas stāvstropiem – smagi. Vajag lietot Latvijas pārvadājamo stropu ar rāmīti 230 mm, tos arī vienkāršāk apskatīt paceļ korpusu uz kanti un skaties no apakšas. Sarežģītāk, ja ir 5-6 korpusi un tie ir pilni ar medu. Vajag mehanizāciju. Es ar pārvadājamo stropu tagad dravoju, problēma ar rāmīšiem, tagad ziemā gatavoju mazo mehanizāciju augšējo smago korpusu nocelšanai, uzcelšanai. Bitēm patīk augsta ligzda, viegli likvidēt spietošanas noskaņojumu, ligzdas vidū ieliekot korpusu ar šūnām. Vajag precizitāti.

***

Jaunu produktu pētniecība. Ietekme no lauksaimniecības ķīmijas. Rapšu un viršu nemedošanas iemesli.

***

Jāpalielina apjomi, jāsamazina izdevumi un darbaspēka izlietojums. Vajag jaunas tehnoloģijas iekārtas un arī telpas.

***

Jāpanāk, lai bites tiktu uzskatītas par lauksaimniecības dzīvniekiem tāpat kā, piemēram, kamieļi u.c. Latvijā “tradicionālie” lauksaimniecības dzīvnieki. Jāpanāk, lai tiktu atcelta idiotiskā prasība, kas aizliedz smalcināt un izkliedēt zāli pļavās un ganībās, kuras tiek izmantotas biškopības vajadzībām. Ja šo biedrība darīt negrib, tad lai organizē kooperatīvu, kas iepērk sienu.

***

Jāpastiprina pētījumi par bišu pazušanu. Ar šādu problēmu esmu saskāries ne tikai savā dravā. Tiekoties ar kolēģiem, aizvien biežāk dzirdu šādu parādību novērošanu.

***

Jāsakārto likumdošana Latvijā, lai biškopis nav pabērna lomā!

***

Jūsu (LBB) sarīkotie semināri ir labi organizēti un vērtīgi. It sevišķi jauniem dravniekiem.

***

Konsultācijas un seminārus VISĀ Latvijā.

***

Kopumā valstī attīstīt ekovides projektus, izskaust lauksaimnieku ķimikalizācijas aktīvos pasākumus. Aktīvāk piesaistīt valsts/ES fondus bišu dravu attīstībai eko virzienā, kvalitātē ne kvantitātē.
Bioloģisko saimniecību 100% līdzfinansēšana slimību bišu zudumu atbalstam. Eko preču zīmes izveidei medus nozarē valstī.
Biedrībai izveidot atbalstu mazajām saimniecībām līdz 10 saimēm, lai attīstītu eko produkta realizāciju.

***

Kursantiem dažādās grupās ir dažādi zināšanu līmeņi?! Mācīt teorētiski un praktiski aprēķināt dravās bišu barības bāzi. Turpināt visus jaukos pasākumus, ekskursijas. Lai Jums visiem laba veselība, radošs gars un izturība 2016. gadā!

***

Labi strādā. Vairāk varrozes apkarošanas līdzekļu palīdzību, lūdzu.

***

Labprāt apmeklēju mācību seminārus, braucu pieredzes apmaiņas ekskursijās, iepērku iepakojumu, braucu uz gada pasākumiem.
Man ir svarīgi, ka biedrība informē, sūtot e-pasta vēstules, par jaunumiem ES projektu jomā, atgādina par datu nodošanas termiņiem.
Būtu jauki caur biedrību iegūt jaunus produkcijas noieta kontaktus.

***

LBB ļoti jauki strādā, biškopji, liekas, ir draudzīgi, turas daudz kopā, ir kopīgas ekskursijas gan Latvijā, gan uz ārzemēm, kursi. Tas ir jauki, paldies, nejūtos viena, ir daudz domubiedru!

***

Lielāku aktivitāti un reālu darbu cīņā pret tā saucamajiem graudkopjiem, jo miglo savus laukus un pasmejas ja ko aizrāda. Lai kā pret tiem mēs jūtamies neaizsargāti.

***

Lielāku atbalstu tieši mazajiem biškopjiem, mazie cīnās tikai paši par izdzīvošanu un produkcijas realizāciju. Kooperatīvs būtu stimuls ražošanas attīstībai.

***

Liels, labs kooperatīvs būtu labs STANDARTS un platforma eksportam, jo visi strādātu pēc vienotiem noteikumiem, bez antibiotikām, piemēram.

***

Līdzekļi varrozes apkarošanai par akcijas cenām vai par brīvu. Vairāk pieredzes apmaiņas braucienu.

***

Lūdzu, aprakstiet precīzāk par medikamentiem (pēdējā “Biškopī” bija nosauktas aktīvās vielas, bet nepaskaidroja, kas ir vai nav antibiotikas). Arī turpmāk sniegt informāciju par projektiem u.c. aktivitātēm.

***

Lūdzu izsūtīt informāciju par LBB aktualitātēm arī tiem biškopjiem, kuri nav LBB biedri. Paldies.

***

Ļoti ieteicams, ja varētu nodibināt kooperatīvu.

***

Ļoti noderīgi semināri ziemā. Pavasara, vasaras saieti. Pretvarru līdzekļu izdales materiāli. ES finansiālais atbalsts biškopībai.

***

Maksimāli piesaistīt un izmantot ES un valsts finansējumu nozīmīgajās jomās.

***

Man kā tikko sākušam praktizēt biškopību ļoti vērtīgi, šķiet, rīkotie semināri par dažādām biškopības tēmām – it kā daudzas lietas jau dzirdētas, bet kamēr tas "iesēžas" bez domāšanas – paiet kāds laiks.

***

Man liekas, ka biškopības biedrība darbojas ļoti produktīvi savu biedru labā. Vienīgi varētu vairāk popularizēt medu un izstrādājumus.

***

Man nepatika pēdējā aktivitāte par 15 000 EUR finansējumu. Bija vajadzīga lauksaimniecības izglītība vai jāistājas LBB kursos. Tā kā es paralēli strādāju algotu darbu, tad nav laika iziet LBB kursus. Man ir pārtikas tehnoloģijas augstskolas izglītība, taču ar to ir par maz. Es arī gribēju startēt uz šo programmu. Man liekas ka nosacījumi varēja nebūt tik stingri attiecībā uz izglītību. Tas, manuprāt, nav objektīvais kritērijs.

***

Man patīk, ka biškopības biedrība organizē seminārus par biškopības tēmām, jaunumiem. Man patīk, ka LBB sūta informāciju uz e-pastu par aktivitātēm, jaunumiem.

***

Meklēt tirgu Latvijas medum, jo cenas vairumtirdzniecībā pie mums ir smieklīgas.

***

Mīļš paldies Jums par milzīgo darbu, kuru veltiet mums – biškopjiem un bitēm! Lai mums visiem veicas un izdodas!

***

Nākamās Eiropas Biškopības Programmas ietvaros aicinu LBB vairāk pievērsties biškopības produkcijas kvalitātes jautājumiem – atliekvielu daudzums biškopības produkcijā. Būtu labi, ja arī LBB ne tikai stāstītu sabiedrībai, ka Latvijas biškopības produkcija ir augstas kvalitātes, bet arī iesaistītos un kontrolētu produkcijas kvalitāti valstī – tas attiecas gan uz bioloģisko biškopību, kur valda pilnīgs haoss un patērētāju maldināšana, kā arī intensīvo biškopību, kurā biškopji lieto visu "ko vien vēlas" gan slimību, gan varrozes ierobežošanā! Vai Latvijas biškopības produkcija tiešām industrijas mērogā ir augstas kvalitātes un patērētājs netiek maldināts?

***

Nebūtu slikti, ja Biškopības biedrības biedri varētu kaut kur inventāru iegādāties lētāk nekā tie, kas nav biedri.

***

Nepieciešams stabilizēt konkurētspēju bioloģiskajiem biškopjiem. Vajadzīgs lielāks valsts un Eiropas Savienības atbalsts. Tas nozīmē, ka jākontaktējas ar attiecīgajām institūcijām un šis jautājums jādara zināms.

***

Organizēt biškopju kooperatīvu produkcijas fasēšanai un tirdzniecībai ārpus Latvijas.

***

Organizēt braucienus uz citām kaimiņzemēm un iepazīties, kā notiek procesi tur...

***

Organizēt ekskursijas un pieredzes apmaiņas braucienus. Piesaistīt Eiropas tiešmaksājumus.

***

Organizēt izglītojošus seminārus novados.

***

Organizēt kolektīvu medus pieņemšanas punktus pa novadiem ar veiktām analīzēm, noteiktā tarā un atmaksu uz vietas. Tas būtu ideāli, kā apmēram notiek vaska maiņa pret šūnām. Pensionāri grib dzīvot šodien!

***

Organizēt praktiskas apmācības mazāk pieredzējušiem biškopjiem.

***

Paldies par atbalstu līdz šim! Tā turpināt, iepirkt medu un citus biškopības produktus, iespēju biškopjiem realizēt caur LBB projektus un saņemt ES un valsts atbalstu programmās.

***

Paldies par informatīvajiem biļeteniem - t.sk. - nacionālās preses apskatiem. Vērtīgi būtu šādi apskati par svarīgākajām tēmām arī svešvalodās - vismaz krievu valodā varbūt?

***

Paldies, tā turpināt! Viens ierosinājums ir par atbalstu medus analīžu veikšanā, kas nav lēts prieks it sevišķi, ja raža ir maza.
Otra lieta, varbūt kaut kā vairāk pievērst biškopju uzmanību citām slimībām bez varrozes, dalīt bezmaksas ārstniecības līdzekļus pret nozematozi un peru puvēm?

***

Palīdzēt arī uz priekšu ar taras iegādi un turpināt pretvarru preparātu piegādi biškopjiem.

***

Palīdzēt jaunajiem biškopjiem realizēt projektus un attīstīt nozari!

***

Palīdzēt medus realizāciju.

Pamaz informācijas par ES finansējumiem un nav kur izlasīt. E-pastā varētu dot informāciju kur var iepazīties ar noteikumiem.

***

Panākt, lai aizliegtu Latvijā lietot raundapu (glifosāti), dažās Eiropas valstīs tas ir panākts, lai domātu arī par mūsu pēcteču veselības kvalitāti. Turpināt iesākto – maksimāli samazināt vai aizliegt attiecīgo ķimikāliju lietošanu lauksaimniecībā – tas ir ļoti, ļoti sarežģīts darbs. Kā kontrolēt tā izpildi – attiecīgās institūcijas esošo likumdošanu (birokrātiski nepareizas) ietvaros šodien ar šo darbu galā netiek. Cīņā ar Amerikas peru puvēm dravās (neapsaimniekotās bišu mājiņās) atliek cerēt uz biškopju godaprātu. Informēt biškopjus, kuros novados oficiāli atklāta Amerikas peru puve dravā. Paldies par paveikto un lai izdodas arī turpmāk.

***

Panākt normatīvo aktu grozījumus attiecībā uz bišu ganāmpulku reģistrāciju. Proti – primārās lopbarības ražotājs nevar piereģistrēt bišu ganāmpulku. Vai nu zāle, vai nu bites. Bites neēd zāli...

***

Patīk Jūsu aktivitātes, darbības, atbalsti, biškopju izglītošana, izstādes, saieti un progresīvi cilvēki biedrības vadībā.

***

Piedalīties biškopības kooperatīva dibināšanas organizēšanā

***

Piedalos gandrīz visos LBB pasākumos, man patīk un apmierina LBB DARS UN UZMANĪBA biškopjiem arī man kā hobija biškopim. Padies, lai mums labi klājās.

***

Piedāvāt arī mazajiem biškopjiem iespēju robežās iesaistīties ES programmās. Nodrošināt ar pretvarru apstrādes zālēm dravu 100% apmērā. Veikt obligātās kontroles dravās, lai savlaicīgi konstatētu slimības. Rīkot izglītojošus seminārus pa novadiem, lai biškopjiem būtu ērtāka ierašanās jo interese ir liela.

***

Piedāvāt iegādāties dažādākus pret varrozes līdzekļus,

***

Pirmkārt, izsaku atzinību biedrībai, jo neesmu redzējis tik labi organizētu biedrību nekur un nekādā jomā. Ņemot vērā, ka tikko biškopībā kāpju ar vienu kāju iekšā, nav daudz lietu, ko varu ieteikt. Bet šis tas, kas jau ir:
1) stimulēt un palīdzēt biškopjiem apgūt ārzemju tirgu (iespaids, ka LV tirgus jau piesātināts),
2) vairāk stimulēt moderno tehnoloģiju, jaunu metožu pielietošanu biškopībā,
3) palīdzēt un popularizēt apgūt Eiropas fondus un finansējumu,
4) izveidot atsevišķu BIO biškopības grupu bio exportam.

***

Praktiskās apmācības dravās.

***

Priecājos sadarboties! Viss ir ļoti labi.

***

Protams ļoti daudz ir izdarīts, un tieši LBB organizētie izglītošanās kursi ir palīdzējuši man noticēt, ka Biškopība var būt ne tikai vaļasprieks, bet arī perspektīvs un augošs bizness. Ir iesaistīti esošie un radīti jauni biškopji. Ir nepieciešami noieta tirgi, un ne tikai eksportējot vairumā savākto medu, kas protams arī ir labi.

Manuprāt, LBB var spert soli tālāk, un palīdzēt biškopjiem sadarboties ar farmācijas un pārtikas ražotājiem, zinātniekiem, pētniekiem, lai radītu augstas pievienotās vērtības produktus vietējam tirgum, tai skaitā šo produktu grupās aizstāt importu un veicinātu eksportu. Labprāt aktīvāk iesaistītos šādos projektos gan kā biškopības produktu ražotājs, gan kā uzņēmējs un šādu projektu vadītājs.

***

Radīt tādu mācību dravu/saimniecību, kur katrs biškopis varētu braukt skatīties un smelties pieredzi

***

Regulāri informēt par iespējām piesaistīt ES finansējumu biškopības nozarei dažādās aktivitātēs.

***

Rīkot seminārus pa tēmām attiecīgi pirms darbu uzsākšanas.

***

Rosināt pašvaldības piemērot nodokļu atlaidi zemei un būvēm, kas tiek izmantota biškopībai (tas tomēr ir pluss, ka pašvaldības teritorijā darbojas kaut vai privāts saimnieks) vai varbūt pat rosināt to iestrādāt MK noteikumos. Man puse ir nosēta ar nektāraugiem (citiem tā var būt vienkārši kopta, līdz pavasarim nopļauta pļava), puse ar kārkliem, kas nosedz dravu no ļaunas acs un dod pavasara medu barību. Iestrādājot kritērijus - bišu saime uz hektāra vai arī pļavai jābūt sakoptai līdz oktobra beigām, vai tml.

***

Sabiedrības informēšanu – lai ēd medu katru dienu!

***

Sakārtot, meklēt tirgu biškopības produktiem!!!

***

Semināri par jaunākajiem sasniegumiem un pētījumiem biškopībā, par preparātu izgatavošanu , u.c. Par medus realizācijas iespējām arī ārpus tiešās tirdzniecības.

***

Stingrāk pievērst uzmanību lauku apsaimniekošanā pesticīdu u.c. ķīmisku vielu pielietošanai.

***

Taisnīgu Es atbalsta maksājumu panākšana salīdzinājumā ar citām lauksaimniecības nozarēm.

***

Turpināt izglītojošos un informējošos pasākumus. Palīdzēt pie medus un bišu produktu realizācijas.

***

Turpināt iepriekšējo gadu aktivitātes.

***

Turpināt iesākto, veicināt medus eksportu, izskaust visas kukaiņiem kaitīgās indes un pesticīdus ar ko apstrādā rapsi, graudaugus, nezāles.

***

Turpināt labi nostādīto darbību. Lai mums kopā stabilitāte!

***

Turpināt līdzšinējās aktivitātes

***

Turpināt organizēt biškopju saietus, ekskursijas, lekcijas reģionos, atbalstīt biškopjus ar varrozes preparātiem. Lieliski, ka ir iespējams saņemt valsts atbalsta maksājumus par bišu saimi. Cīnīties par iespēju biškopim, dabīgo pļavu īpašniekam atļaut septembrī smalcināt zāli un par to saņemt ES maksājumus.

***

Turpināt organizēt produkcijas realizāciju

***

Turpināt rīkot izglītojošus seminārus ar biškopības biedrības lektoru un konsultantu piedalīšanos

***

Turpināt rīkot seminārus par dažādajām tēmām saturot kopā biškopjus. Informējiet vairāk par ES projektu iespējām un mīnusiem ar ko jārēķinās. Kā arī par izmaiņām normatīvos aktos – droši variet izsūtīt atkārtoti.

***

Turpināt slimību apkarošanas pasākumus un medus eksporta veicināšanu. Popularizēt un sekmēt kooperatīvu izveidošanu.

***

Turpināt sniegt metodisku un informatīvu atbalstu biškopjiem, īstenot pieredzes apmaiņas braucienus, turpināt bišu veselības programmu, jo eksperta vizīte un laboratorijas rezultāti bija ļoti vērtīgi - gan analizējot dravas veselību, gan domājot par saimniekošanas attīstību.

***

Turpiniet iesāktās lietas mūsu atbalstam, gan materiālajā, gan izglītojošā jomā un arī turpiniet attīstību līdzi laikam informējot un iesaistot biškopjus dažādos inovatīvos pasākumos, kas vērsti uz kopējo nozares attīstību! Varbūt var izveidot reģistru, kur tiktu apzināti zemes īpašnieki, kuriem ir svarīgi, lai uz viņu zemes vestu saimes dažādu kultūraugu vai augļu koku apputeksnēšanai un tādējādi tiktu nodrošinātas vairākas jaunas dravas novietnes vietas un biškopji nebūtu tik blīvi koncentrēti dažādās Latvijas vietās! Protams, tas vairāk domāts tiem, kuri gribētu savas saimes pārvietot un iegūt monofloros medus un nodarbojas ar saimju pārvadāšanu uz dažādām ganībām sezonas laikā! Vēl ar arī varētu informēt lauksaimniekus par vērtīgo darbu, ko paveic bites APPUTEKSNĒŠANU!

***

Turpiniet iesākto. Varu teikt Jums lielu Paldies par sniegto iespēju mācīties biškopību pie mūsdienīgiem, zinošiem, profesionāliem pasniedzējiem. Paldies par zināšanām ko ieguvu pie Jums izmācoties par biškopi.

***

Vai Lauksaimnieki tiek informēti par biškopjiem, kas atrodas viņu reģionā. Vai pie preparātu tirdzniecības šādu informāciju varētu izplatīt. Un ko iesākt Lauksaimniekam ar šādu informāciju?

***

Vairāk atbalstīt jaunos biškopjus un veikt to izglītošanu.

***

Vairāk dažādu izglītojošu nodarbību un semināru.

***

Vairāk iepazīstināt ar pasaules biškopju sasniegumiem un jauninājumiem. Principā turpināt aktīvo, noderīgo un palīdzību sniedzošo funkciju arī turpmāk. Lai veicas, esiet stipri, gudri un noderīgi!

***

Vairāk informācijas par Eiropas Savienības līdzfinansētiem projektiem, kas attiecas tieši uz biškopības nozari.

***

Vairāk informatīvos materiālus, kā arī varbūt publiskus pasākumus - lekcijas par varrozes apkarošanu pavasarī pirms pirmā ienesuma.

***

Vairāk izglītojošu semināru par slimībām, būtu jāuzliek stingrāka kontrole vai uzraudzība par bišu māšu tirdzniecību un ievešanu. Likt uzsvaru uz vietējo rasi.

***

Vairāk izzinošu un praktisku semināru par bišu māšu audzēšanu, peru pieniņa vākšanu un propolisa vākšanu. Pieredzes apmaiņas veiksmīgās dravās!

***

Vairāk piedomāt par atbalstu par bišu saimi. Vēlams, lai bites būtu lopu vienības.

***

Vairāk praktiskās nodarbības, kā ieziemot saimes utt.

***

Vairāk rīkot dažādus seminārus, informācijas un pieredzes apmaiņas saietus.

***

Vairāk semināru, par tēmām, kā pareizi apieties ar bitēm (slimības, ieziemošana). Un, protams, praktiskie izbraukumi, semināri pie pieredzējušiem dravniekiem.

***

Vairāk uzmanības pievērst un brīdināt zemnieku un SIA kuri nodarbojas ar zemes apstrādi, lai miglošanu veiktu atļautajā laikā un brīdinātu biškopjus.

***

Vajadzētu domāt un palīdzēt biteniekiem iegādāties palīgierīces. PPiemēram, dravas ratiņus, ar kuriem var pacelt magazīnas, stropus un tos pārvadāt, ražo Ukrainā un Eiropā, paskatieties Youtubē. Es mēģināju kontaktēties ar Ukrainu, bet nekas nesanāca. Vajadzēt arī samazināt birokrātiju medus kvalitātē, cenas medus analīzēm utt.

***

Vajadzētu panākt lai atjauno bišu saimes pārrēķināšanas koeficentu nosacītajās liellopu vienībās. Nav novērtētas bišu saimju derīgums pastāvīgajām pļavām un ganībām, kā arī pārējām kultūrām.

***

Varbūt biškopji ir pelnījuši kompensācijas maksājumus par augu apputeksnēšanu? Pasaulē par to domā, runā un atbalsta.

***

Varbūt vēl agresīvāku nozares un bišu produkcijas reklāmu televīzijā, radio, jo tā ir visefektīvākā.

***

Vasaras saieta organizēšanu uzticēt nodaļām, lai vienveidība nenogalina šo jauko lietu.

***

Veicināt biškopju spēku apvienošanu, lai labāk spētu startēt eksportā.

***

Veikt pētījumu par nopērkamā cukura kvalitāti Latvijā, un dot ieteikumus tā pielietošanai biškopībā, piemēram, vai var lietot kā vasaras piebarošanai, tā rudens.

***

Vēl vairāk izglītot un informēt sabiedrību par biškopības produktu lietošanu un izmantošanu tā palielinot vietējā tirgus patēriņu.

***

Vēlams, lai biškopju vasaras saiets notiktu ātrāk, nevis jūlija mēneša otrajā pusē.

***

Vēlos vairāk informācijas par atbalstu nektāraugu audzēšanai un dravas aprīkojuma iegādei.

***

Vismaz sākumā pēc kursiem vai saimniekošanas sākumā vēlētos vēl arī praktiskus seminārus pie pieredzes bagātiem biškopjiem attiecīgajos novados (rudeņos, pavasaros). Citas nodarbības, kas jau ir līdz šim – apsveicami. Labāk būtu seminārus organizēt sestdienās vai pēcpusdienās, jo ne vienmēr izdodas atprasīties no darba.

***

Žēl ka vasaras saietā nebija inventāra tirgotāji no Lietuvas, daudz kas pietrūka.

Submit to FacebookSubmit to Google PlusSubmit to TwitterSubmit to LinkedIn

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt