Šodien, kad lielākā daļa biškopju strādā ar bitēm, kas ilgu laiku selekcionētas cilvēkam vēlamā virzienā, miermīlība, laba medus ienesuma izmantošana utt., pateicoties tam, novārtā atstāta pati galvenā īpašība – sugas izdzīvošanas spēja.

Līdz laikam, kad cilvēks sāka kopt bites, selekcijas virziens, ko realizēja daba – bija bišu izdzīvošana ziemā un aizsardzība no laupītājiem. Dabā tā ir iekārtots – ja kaut kas tiek dots, kaut kas tiek ņemts. Ja bitēm ir īpašība būt miermīlīgām un labi izmantot ienesumu, tad ir novārtā palikusi īpašība – ziemcietība. Ir mainījusies ziedu daudzveidība, kas arī nelbavēlīgi ietekmē bišu veselību un ziemotspēju. Tāpēc liela nozīme bišu saimju pārziemošanā ir piebarošanai ar kvalitatīvu un higiēnisku ziemas barību.

Bišu barība sastāv no olbaltumvielu barības – ziedputekšņiem un bišu maizes, ūdens, ogļhidrātiem – medus, nektāra vai cukursīrupa. Ja kāda no šīm komponentēm iztrūkst, tad pārējam barības vielu daudzumam nav nozīmes. Jebkuras barības iztrūkums iespaido bišu saimes attīstību, veselību un dažreiz var beigties ar bišu saimes bojāeju.

Lai bites būtu veselīgas, biškopim bišu saimes visu gadu jānodrošina ar kvalitatīvu barību. Olbaltumvielu barību – ziedputekšņus, ko vēlāk bites pārstrādā bišu maizē, bites nevar ievākt visu sezonu, toties īsā laikā spēj veidot stropā lielas rezerves. Latvijā lielākais ziedputekšņu ienesums ir pavasarī un vasaras pirmajā pusē, kad arī tiek veidotas rezerves visam gadam. Ievērojamus krājumus bites var veidot arī viršu ganībās, kas bagātīgi izdala putekšņus un labvēlīgi ietekmē bišu veselību. No olbaltumvielu barības daudzveidības un pieejamības, ir atkarīga bišu veselība. Bišu uzkrātās tauku – proteīna rezerves nodrošina bišu saimes attīstības intensitāti un bites mūža ilgumu, vitalitāti un to cik paaudzes bite pēc ziemošanas spēs izzaudzēt.

Biškopības produktu – medus un ziedputekšņu izbarošana bitēm ir ļoti dārga, nerentabla, turklāt bites tiek pakļautas riskam saslimt ar nozematozi un pārējām peru slimībām (Amerikas, Eiropas peru puvi, kaļķu peri). Katram biškopim tas ir pats par sevi saprotams un nav tālāk apspriežams jautājums. Lai nodrošinātu bišu saimju veselību mākslīga zidputekšņu izbarošana nav pieļaujama.

Viena ražojoša bišu saime sezonā patērē 30 - 40 kg ziedputekšņu. Ja novietne to nespēj nodrošināt, bites jāpārved uz novietni, kas būtu bagātāka ar augiem un attiecīgi arī ar ziedputekšņiem. Ar ziedputekšņiem maz nodrošinātās novietnēs, vasaras otrā pusē, saimēs var novērot kanibālismu, kas tieši norāda par olbaltumvielu trūkumu šai novietnē. Kanibālisms izpaužas kā daļēji apēsti jauno bišu cirmeņi.

Ūdens bišu saimei ir tikpat svarīga sastāvdaļa kā ziedputekšņi un medus. Tas nepieciešams jauno bišu barošanai, karstā laikā stropa dzesēšanai, kā arī lai uzņemtu barību, it īpaši ja ir runa par kristalizējušos medu un kandiju, ko ir nepieciešams ūdenī šķīdināt, lai bites to varētu uzņemt. Tāpēc dravas novietnēs svarīgs tīra ūdens tuvums un tā pieejamība bitēm. Ja nepieciešams jāierīko mākslīgā dzirdinātava, ko izveido aizvējā, saules pusē, lai agri pavasarī bites nodrošinātu ar pietiekami siltu un tīru ūdeni. Mācību grāmatās minēts, ka dzīrdinātavās jāizmanto sāļš ūdens, savukārt ārzemju literetūrā apgalvo, ka nepieciešams skābs ūdens, manuprāt ir nepieciešams vienkārši tīrs ūdens.

Bišu saimju piebarošana sākas agri pavasarī, kad bitēm ir apgrūtināta nektāra vākšana un tās bieži iet bojā, nolietojas, aukstos klimatiskajos laika apstākļos, lidojot pēc nektāra. Tāpēc, lai notiktu normāla bišu saimes attīstība stropā pavasarī jābūt 5 – 8 kg barības krājumiem. Ja šis daudzums ir mazāks, bites sāk taupīt barību un aizkavējas saimes attīstība. Lai bites nodrošinātu ar ogļhidrātu barību, var izmantot kandiju. Kandijs ir piemērota stimulējošā barība, ko bites var izmantot vajadzīgajā laikā, vajadzīgajās devās un tas nebojājas, tādējādi atvieglojot biškopja rūpes. Bitēm ēdot kandiju rodas ienesuma sajūta, saliktajiem cukuriem sašķeļoties, izdalās siltums un māte sāk pastiprināti dēt oliņas. Jāņem vērā, ka kandiju var sākt lietot, kad bites patstāvīgi lido un vāc ziedputekšņus, un spēj dabā atrast ūdeni, jo bitēm ēdot kandiju, ir nepieciešams ūdens, ar ko to šķīdināt un reizē ar ogļhidrātu barību nepieciešams ūdens un ziedputekšņi vai bišu maize.

Agrāk biškopji paši gatavoja kandiju, kas sastāvēja no ¾ pūdercukura un ¼ medus. Bet šobrīd, kad varras ērces izplatība ir veicinājusi peru slimību izplatību, šādas receptes izmantošana vairs nav pieļaujama. Ir nopērkams rūpnieciski ražots kandijs no ļoti smalkiem cukura kristāliem, bitēm viegli uzņemamā formā 2,5 kg un 15 kg iepakojumos. Kandijs ir paredzēts agrīnai pavasara piebarošanai, jauno bišu saimju stimulēšanai, kā barības nodrošinājums bezienesuma laikā un nukleusos, bišu māšu apsēklošanas laikā. Galvenās priekšrocības – bites kandiju izmanto pašpatēriņam, tāpēc tas praktiski nenonāk medū. Kandijs nebojājas, tāpēc biškopis var izmantot lielākas devas un ir viegla bišu saimju apkopšana.

Kandijs ir jūtīgs pret izžūšanu un tad bitēm tas ir grūti uzņemams. Oriģinālajam iepakojumam izgriež 10x10 cm lielu atveri un uzliek uz bišu saimes kamola. 15 kg iepakojumu sadala mazākās porcijās un iepako plēves maisiņos, lai uzglabāšanas un izbarošanas laikā tas neizžūtu.

Ja ir pagājusi vasara un galvenais ienesums beidzies ir jāsāk rūpēties par bišu saimes sagatavošanu ziemošanai. Parasti Latvijas apstākļos jūlija beigās un augustā dabīgais ienesums ir ļoti vājš vai vispār nav. Šinī laikā bišu saimei jāizaudzē jaunā paaudze, kurai vajadzēs pārziemot un pēc tam izaudzēt vienu vai vairākas paaudzes. Vāja ienesuma laikā audzētās bites nepiedzimst pietiekami veselīgas, to ķermeni nav uzkrātas pietiekamas tauku - proteīna rezerves. Pēc medus atņemšanas un apstrādes pret ērcēm bites jānodrošina ar barību. Var sēt nektāraugus, kas zied šai laikā vai pārvietot bites uz dabīgo nektāraugu klātbūtni. Var lietot kandiju, 2,5kg iepakojums nodrošinās barību priekš vienas nedēļas, vai lietot parasto cukursīrupu, kas pagatavots no parastā cukura. Parastais cukurs sastāv no saliktajiem cukuriem, bitēm pārstrādājot, no tā izdalās siltums un līdz ar to tiek stimulēta mātes dēšana un peru audzēšana.

Augusta beigās vai septembrī būtu jāsāk bišu saimju piebarošana ziemai. Pieredzējuši biškopji cenšas nomainīt pēc iespējas vairāk medu pret cukursīrupu. Zemgalē bieži rapša medus ir bīstams ziemošanai, tas sakristalizējies ziemas laikā bitēm vispirms jāatkausē. Tāpēc bites priekšlaicīgi nolietojas un slikti ziemo. Savukārt Vidzemē un Latgalē bieži sastopams lapu vai izsvīduma medus, kas tāpat nav veselīgs bišu ziemošanai. Bites var barot ar parasto cukursīrupu. Bitēm un arī biškopim vairāk patiks cukursīrups, kas rūpnīca gatavots kā bišu barība. Tā sastāvā ir vajadzīgajās attiecībās fruktoze, glikoze, saharoze kas nodrošina ka šī barība nekristlizējas. Dažreiz biškopji taupot naudu pērk sīrupu, kas paredzēts izmantot konditorijās. Diemžēl šī sīrupa sastāvā dominē glikoze, kas intensīvi veido kristālus un tāpēc kristalizējas visa ziemas barība. Pārziemojot bites uz kristalizētu ziemas barību, bites ziemo ļoti slikti un pie bargākiem apstākļiem iet bojā. Ar invertsīrupu, kas gatavots kā bišu barība, bites piebaro laikā no augusta beigām līdz oktobra beigām, tas mazliet atkarīgs no reģioniem. Jālieto pēc iespējas lielākas devas īsā laika posmā, lai bites neizlietotu sīrupu peru audzēšanā. Bitēm ļoti viegli sīrupu pārstrādāt un nogatavināt. Pateicotis tam ka sīrupā ir augsta cukuru koncentrācija tas nebojājas glabāšanas laikā un lietot var maksimāli lielās devās. Bišu barošanai ir jābūt saskņotai ar bišu ārstēšanu. Vajag izmantot pezperu periodus un apstrādāt bišu saimes pret ērcēm pirms ir uzsākta barošana. Barošanas laikā bišu saime vairāk vai mazāk uzsāk perot un tad apstrādes vairs nav efektīvas. Ja nepieciešams papildus apstrādi veikt pēc barošanas.

Gadījumos kad ziemas vai vasaras laikā bites nonākušas pilnīgā badā, par to liecina spārniņu vicināšana un skaņa, kas atgādina sausu lapu čaboņu, 500 gramus invertsīrupa lej tieši uz bitēm pa rāmju starpām. Pēc divām stundam, kad bites viena otru notīrijušas, liek barotavu un baro bites ar invertsīrupu vajadzīgajā devā.

Lai ienesīga jaunā medus sezona,
biškopis Artūrs Grudovsksis no Auces novada

Submit to FacebookSubmit to Google PlusSubmit to TwitterSubmit to LinkedIn

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt