Fragments no Žaņa Jesko raksta: "Medus kvalitatīvo rādītāju izmaiņas atlaidināšanas rezultātā"
Rakstu pilnā apjomā lasiet žurnāla “Biškopis” jūnija numurā

22. februārī Starptautiskajā Latgales reģiona biškopju konferencē tika prezentēts ziņojums par medus kvalitatīvajiem rādītājiem un to izmaiņām atlaidināšanas rezultātā. Lai lauztu sabiedrībā klīstošos mītus par medu un tā kvalitātēm kā atlaidināšanas, tā uzglabāšanas laikā un saliktu visu pa plauktiņiem, tapis padziļināts pētījums par Žanja Jesko veikto nelielo eksperimentu.
(..)

Eksperiments

Bieži vien dzirdam apgalvojumu, ka medu nedrīkst sildīt, jo sildīts medus zaudē savu vērtību. Taču reti kurš precīzi un argumentēti spēj izskaidrot, kurš rādītājs un kādā mērā medū sildīšanas laikā mainās. Tāpēc tika nolemts veikt nelielu eksperimentu, atlaidinot medu, un veikt tā galveno kvalitatīvo rādītāju, kuru vērtības sildīšanas rezultātā varētu kaut kādā veidā mainīties – ūdens satura, diastāžu aktivitātes un HMF satura –, mērījumus gan pirms, gan pēc atlaidināšanas.

2001. gadā Līgas Drukaļskas, Jura Šteiseļa un Diānas Zagorskas izstrādāto darbu "Laba ražošanas prakse biškopībā" skatīt šeit.

Pārdošanai sagatavotajam un tirdzniecībā esošam medum jābūt marķētam, tas nozīmē tam jābūt ar etiķeti. Uz etiķetes jābūt informācijai par produktu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 964 no 23.11.2004. „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi’’.

Jau kopš 2000.gada Latvijas Biškopības biedrībai (LBB) pieder preču zīme „Ievākts Latvijā”.

Kāds Vācijas bitenieks iesūdzējis valsti tiesā. Viņa bišu ievāktajā medū konstatēti ģenētiski modificētās (ĢM) kukurūzas ziedputekšņi no netālā kukurūzas lauka, kur ģenētiski modificētā kukurūza MON 810 tika audzēta pētnieciskiem nolūkiem. Kā beidzās šī prāva? Par to februāra sākumā tika ziņots vairākos Eiropas ziņu portālos.

Liepu saldajai smaržai par godu jūliju sauc par liepu mēnesi. Ar liepu ziedēšanu saistās saldi smaržojošs vasaras vidus, bet ziemas vakaros smaržīga liepziedu tējas tase ar medu.