Situācija ar biškopībā pieejamajām zālēm bišu ārstēšanai nav tā labākā. Reģistrēto zāļu ir maz, bet vajadzība pēc tām tomēr pastāv.

Latvijas veterināro zāļu reģistrā ir tikai trīs zāļu nosaukumi, kuri ir oficiāli reģistrēti varru ierobežošanai bišu saimēs – Apistan (ražotājs Vita Europe, darbīgā viela fluvalināts), Apiquard (ražotājs Vita Europe, darbīgā viela timols), Bayvarol (ražotājs Bayer, darbīgā viela flumetrīns). Pārējām bišu slimībām reģistrētu zāļu līdzekļu vispār nav. Līdz šim kā stropu dezinfekcijas līdzeklis bija reģistrēts pretvarru līdzeklis – Gabon PA92 (darbīgā viela akrinatrīns), ko ražoja Čehijas bišu pētniecības institūts. Ir ziņas, ka šis līdzeklis tuvākā nākotnē nebūs oficiāli vairs pieejams, jo institūts nespēj sakārtot un uzturēt visai dārgo sistēmu, kas nepieciešama, lai ražoto produktu uzturētu reģistrētu. Nav noslēpums, ka lielo farmācijas firmu cīņā par peļņu ir arī vēlēšanās saglabāt savu monopola stāvokli, tāpēc jaunpienācējiem un nelieliem ražotājiem šajā tirgū iet grūti.

Par mierinājumu, ka citiem neiet labāk var piebilst - situācija citās Eiropas valstīs bišu zāļu jomā nav daudz savādāka. Biškopība kā zāļu līdzekļu patērētājs ir salīdzinoši neliela nozare, tāpēc arī nevar nodrošināt vērā ņemamu peļņu zāļu ražotājiem, līdz ar to tie nav ieinteresēti veikt lielus ieguldījumus zāļu līdzekļu attīstībā.

2009.gadā Apimondia kongresā tika izveidota pat atsevišķa darba sekcija, kurā tika spriests par veterinārārstu lomu biškopībā. Kopējais secinājums - vajadzētu šo jomu sakārtot, īpaši jau veterināro zāļu lietošanu. Arī citur biškopji dzīvo paši savu dzīvi un ar problēmām cīnās paši, par to kādas zāles, kurā valstī un kā lieto, vai lieto arī nelegālas - nav nekādu oficiālu datu. Tas vairāk balstīts uz katras valsts biškopju tradīcijām. Pastāv arī reģistrētās zāles, bet pastāv arī nelegālu zāļu lietošana.

Nozīmīgākās nepieciešamās zāles biškopībā var iedalīt – pretvarru līdzekļi (akaracīdi), antimikrobiālie līdzekļi (pret peru puvēm) un pretsēņu līdzekļi (pret kaļķu periem).

Starp reģistrētiem zāļu līdzekļiem lielākoties ir pretvarru preparāti. Dažās valstīs lielu daļu reģistrēto preparātu sastāda dažādi organisko skābju (skudrskābes, skābeņskābes) izcelsmes, tūlītējai lietošanai sagatavoti, preparāti. Ir valstis, piemēram, Norvēģija, kur nekad nav bijuši reģistrēti sintētiskie akaracīdi varrozes ierobežošanai, tagad reģistrēto līdzekļu nav arī Zviedrijā, Dānijā. Sakarā ar varru rezistences izveidošanos sarukusi sintētisko pretvarru preparātu lietošana arī citur. Piemēram, Vācijā biškopjiem netiek ieteikti fluvalinātu saturošie līdzekļi. Bet Bayvarol (flumetrīnu saturošs) tiek akceptēts ar norādi, ka nepieciešams kontrolēt iedarbīgumu novērotās varru rezistences dēļ.

Darbīgo vielu, ko varētu izmantot pretvarru apkarošanai nemaz nav tik daudz un sakarā ar varru rezistences (izturības) veidošanos pret šīm vielām, nez vai ir vērts ieguldīt laiku un līdzekļus meklējot arvien jaunas indes, ko ielikt bišu stropā. Jo galu galā jebkurš pretvarru līdzeklis lielā devā var kļūt kaitīgs arī bitēm.

Zāļu līdzekļi peru puvju, kaļķu peru un nozematozes ārstēšanai Eiropas valstīs nav reģistrēti, jo iedarbīgākie ir antibiotikas saturošie un sakarā ar pārtikas nekaitīguma kritērijiem, bišu produktos nav pieļaujamas nekādas antibiotiku atliekas. Līdz ar to šādu zāļu līdzekļu izmantošana ir aizliegta un lielākoties tos arī neizmanto, bet cīņai ar peru puvēm izmanto inficēto un slimo saimju likvidēšanu vai citas metodes.

Latvijā sakarā ar ierobežoto un legāli pieejamo zāļu trūkumu, gan arī salīdzinoši lētākas cenas dēļ daudzi biškopji lieto gan legāli, gan nelegāli ievestus bišu ārstēšanas līdzekļus no Krievijas. Nereģistrētas zāles legāli var ievest un tirgot saņemot vienreizējās ievešanas atļauju. Ja tās ievestas bez šādas atļaujas, tad uzskatāmas par nelegālām.

Krievijas ražotāji piedāvā diezgan plašu dažādu zāļu nosaukumu klāstu, no kura Latvijā gan pieejamas nedaudzas. Šie zāļu līdzekļi ir ražoti zāļu ražošanas firmās, vizuāli skaisti iepakoti un noformēti, tāpat arī tiem ir jābūt lietošanas instrukcijai. Tuvāk paskatoties zāļu darbīgās vielas tās gan tās pašas vien ir.

Galvenais trūkums daudziem Krievijā ražotiem preparātiem ir tas, ka daudziem nekur netiek norādīta darbīgā viela, līdz ar to biškopis nopērk un nemaz nezina, ko viņš lieto. Vienmēr vajadzētu noskaidrot darbīgo vielu. Ir gadījies, ka tiek nopirkti kaut kādi Krievijā ražoti preparāti, bet lietošanas instrukcijas vai nu nav vai aizmirstas to paņemt, pēc tam biškopis zvana uz Latvijas Biškopības biedrību (LBB) un mēģina noskaidrot, kas tas ir ko viņš ir nopircis, kam tas vispār paredzēts un kā to lietot. LBB konsultanti ir vienmēr gatavi atbildēt uz biškopju jautājumiem, ja vien ir zināma atbilde.

Pastāv ieteikums – mainīt sintētisko pretvarru līdzekli ik pēc 3 gadiem. Būtiski ir mainīt nevis tikai nosaukumu, bet svarīgi ir mainīt darbīgo vielu. Šeit gan jāsaka, ka darbīgo vielu izvēle nemaz tik liela nav, tāpēc maiņa ne vienmēr izdodas. Nosaukumu izvēle ir lielāka.

Tirgotāji, kuri ieved Krievijā ražotos bišu zāļu līdzekļus piedāvā arī zāles peru puves ārstēšanai. Biškopjiem, kuri tos iegādājas stingri jāņem vērā, ka šīs zāles satur antibiotikas arī tad, ja uz iepakojuma nekas nav teikts par antibiotikām. Lietojot Krievijā ražotās zāles ir jārēķinās, ka antibiotiku atliekas var nokļūt saražotajos bišu produktos un medū. Bet tas ir nepieļaujami. Pārtikas un veterinārais dienests veiktajos monitoringos, atklājot šādus produktus pieprasīs visu medus partiju atsaukt no tirdzniecības un likvidēt. Tas pats attiecas arī uz kaļķu peru apkarošanai izmantotajām vielām.

Sagatavots ELGF Kopējās tirgus organizācijas pasākuma „Atbalsts biškopības nacionālajai programmai” ietvaros.

Ineta Eglīte
Instruktore –pētniece veterinārārste
t. 27025600
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Submit to FacebookSubmit to Google PlusSubmit to TwitterSubmit to LinkedIn

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt