Zinātnieki bitēm izpētījuši, ka bitēm ir ap 18-20 vīrusiem, kuri atrasti bitēs un var būt bišu saslimšanas izraisītāji. Lielākā daļa šo vīrusu gan nekādas specifiskas slimības pazīmes neizraisa un saslimšanai nav raksturīga strauja norise vai ātra bišu saimes bojāeja. Būtiskākais kaitējums ir bišu saimes lēna novājināšanās un bišu dzīves ilguma saīsināšanās.

Vīruss ir veidots no nukleīnskābes (DNS vai RNS), kas nes vīrusa ģenētisko informāciju uz olbaltumviela apvalka, kas to ieskauj, lai pasargātu no apkārtējiem nelabvēlīgiem apstākļiem un palīdzētu iekļūt saimnieka organisma šūnā. Vīrusi ir organisma šūnu parazīti un atrodas šūnas iekšienē. Pašam vīrusam nav nekādu orgānu, kas nodrošinātu tā dzīvi un vairošanos, tāpēc iekļūstot šūnā, vīruss pieslēdzas šūnas dzīvības sistēmai un piespiež atražot šūnai nevis sevi, bet gan vīrusu. Šūna iet bojā un jaunie vīrusi izkļūst ārā, lai inficētu arvien jaunas organisma šūnas.

Vīruss būdams ļoti vienkārša, bet tajā pašā laikā arī ļoti unikāla dzīvības forma, pats nevar tālu pārvietoties. Lai to izdarītu nepieciešams vīrusu pārnesējs jeb vektors. Bišu vīrusu slimību gadījumā ideāls vīrusu pārnesējs no bites uz biti, no saimes uz saimi ir varras jeb bišu ērces. Pateicoties varrām izplatās vairākas bišu vīrusu slimības, kas arī ir bieži sastopamas varru novājinātās saimēs. Pie tam vīrusi savu melno darbu dara kopā ar varrām, kuras ne tikai pārnēsā vīrusus un inficē arvien jaunas bites, varras novārdzina bites, tās zaudē hemolimfu, bišu ķermeņi tiek sacaurumoti radot jaunus infekcijas vārtus un bites kļūst uzņēmīgākas pret vīrusiem. Par tipiskiem varru pārnēsātiem vīrusiem tiek uzskatīti bišu deformēto spārnu vīruss, akūtās bišu paralīzes vīruss, hroniskās bišu paralīzes vīruss, Kašmiras bišu vīruss, Izraēlas akūtās paralīzes bišu vīruss, nosacīti arī maisiņu peru vīruss, kā arī citi mazāk sastopami – dūmakaino spārnu vīruss, lēnās paralīzes vīruss.

Vīrusi var izplatīties arī bez vektoru palīdzības tiešā kontakta ceļā no bites uz biti, dažiem vīrusiem pierādīta arī izplatīšanās no paaudzes uz paaudzi, tas ir, inficēta bišu māte dēj oliņas, no kurām izšķīlušies īpatņi ir jau inficēti (deformēto spārnu vīruss, bišu māšu melno kannu vīruss). Bišu māšu melno kannu vīrusa infekcija vairāk saistīta ar nozemozi nekā ar varrām.

Tikai dažām vīrusu izraisītajām saslimšanām ir raksturīgas klīniskās pazīmes kā, piemēram, raksturīga maisiņu veidošanās (maisiņu peru vīruss), melnas skudrveida bites, kuras nespēj lidot, izdara riņķveida kustības (paralīžu vīrusi), spārnu attīstības traucējumu rezultātā radušās spārnu kroplības (deformēto spārnu vīruss), neattīstījušies bišu māšu peri, kuri kļūst melni (bišu māšu melno kannu vīruss). Infekcijas slimību gadījumā pieņemts uzskatīt, ka slimības diagnozi uzskata par uzstādītu, ja laboratoriski pierādīts ierosinātājs (vīruss). Līdz ar to klīnisko pazīmju novērošana nav uzskatāma par pietiekamu diagnozes uzstādīšanai. Nepieciešami laboratoriskie izmeklējumi, kurus diemžēl Latvijā neveic. Precīzai vīrusu noteikšanai ir nozīme veicot zinātniskos pētījumus, bet praktiski maza nozīme.

Tipiskākā pazīme, kas liecina par vīrusu triumfu saimē ir biškopja novērojums, ka pie vienādiem kopšanas un turēšanas apstākļiem parādās kāda bišu saime, kura ne tik labi attīstās, viss it kā ir, bet kaut kā tomēr trūkst un saimei neiet tik labi. Vājas bišu saimes, kuras „kaut kā neattīstās’’ un nekļūst spēcīgas nav vērts mākslīgi uzturēt. Vājās saimes ir dažādu slimību, arī vīrusu slimību inkubators dravā.

Pret vīrusu slimībām nekādu zāļu nav un tuvākajā laikā arī nebūs. Labākā metode ir izvairīties no nīkuļojošu saimju turēšanas un cīnīties ar vīrusu slimību galvenajiem pārnēsātājiem un bišu saimju novājinātājiem – varrām.

Vīrusu slimību profilakse ir varrozes ierobežošana dravā!

Deformēto spārnu vīruss

Varru pārnēsātais vīruss. Atkarībā no tā, kurā attīstības stadijā inficējas, izpaužas atšķirīgi. Ja inficējas drīz pēc aizvākošanas vai arī tie ir šķīlušies, tad inficētie peri iet bojā un tālāk neattīstās, ja inficējas nedaudz vēlāk, tad jaunai bitei traucēta spārnu attīstība un tā piedzimst ar deformētiem spārniem. Ja inficējas pieaugušās bites, tad spārnu deformācijas neizveidojas, taču bites mūžs ir saīsināts un tā savu dzīvi beidz ātrāk.

Hroniskās bišu paralīzes vīruss

Pie skrejas novēro bites, kuras zaudējušas matiņus (melnas vai „plikas’’), rāpo, nespēj pacelties spārnos, trīc, vēderiņa apjoms ir palielināts. Parasti novēro dažas bites, bet var gadīties arī masveidā. Saslimšanu novēro vasarā, rudenī, retāk pavasarī. Vīruss vairojas bites smadzenēs un nervu mezglos.

Bišu māšu melno kannu vīruss

Problēmas rodas bišu māšu audzēšanas dravās. Gaidīto bišu māšu šķilšanās vietā, jaunās mātes nepiedzimst, bet māšu kanniņas kļūst melnas. Vīruss eksistē bišu saimē un saglabājas darba bišu organismos, kas ir vīrusa pārnēsātājas. Parasti kombinējas ar nozemozes invāziju.

Maisiņu peru vīruss

Pirmais atklātais bišu vīruss un bišu vīrusu slimība, kurai raksturīgas tipiskas slimības pazīmes. Vīruss izraisa peru saslimšanu, inficētie bišu peri iet bojā, to ķermenis ieslēgts tādā kā maisiņā, ko viegli izņemt no šūniņas. Ja saslimšana nav ļoti spēcīga, bitenieks raksturīgos maisiņus var nepamanīt, jo bites tos iztīra ārā no stropa. Vīruss persistē pieaugušo bišu organismos un saīsina pieaugušu bišu dzīves ilgumu. Bišu saime var atpalikt attīstības spēkā pavasarī. Izplatās tiešo bišu tiešā kontakta ceļā un arī ar varru palīdzību.

Ineta Eglīte
LBB instruktore – pētniece veterinārārste
Tālr.: 27025600

Submit to FacebookSubmit to Google PlusSubmit to TwitterSubmit to LinkedIn

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt