Ir saņemtas pirmās atsauksmes par rezultātiem varru ierobežošanā izmantojot skudrskābi.

 

Labas atsauksmes ir no biškopjiem, kuriem ir pieredze skudrskābes lietošanā. Tādā gadījumā parasti biškopim ir arī sava pārbaudīta metode, problēmas nav radušās un efekts ir labs. Ne vienmēr tiek izmantotas komplektā pievienotās kokšķiedras plāksnes, daži izmanto cita veida iztvaikotājus (Nassenheidera, Liebig, FAM, plastmasas vāciņus, paškonstruētus u.c.) un rezultāti ir labi. Bites dzīvas un varras beigtas. Ja ir interese par Liebig un FAM iztvaikotājiem, zvaniet uz Latvijas Biškopības biedrību, mēs varētu noorganizēt to iegādi no ražotāja (tas varētu maksāt ap ~ 5Ls gab.).

Visādi veicies biškopjiem, kuri skudrskābi sākuši lietot pirmoreiz vai pēc daudzu gadu pārtraukuma. Ir gan bojā aizgājušas bišu saimes un bojā gājušas mātes. Parastākā kļūda – pārāk liels vaļā atstātais iztvaikošanas caurumu skaits, līdz ar to pārāk intensīva iztvaikošana un bišu bojāeja. Biežākais iemesls kļūdai - pieejamās informācijas neizlasīšana, retāki gadījumi, ka tomēr nav pareizi izvēlēts iztvaikošanas caurumu skaits. Ir ziņas, ka Ogres rajonā nobeigtas 4 bišu saimes, Vidzemes pusē 11 bišu saimes, pārējie neatzīstas, bet runā vēl par kādām 10-15 saimēm. Ja rodas šādas vai līdzīgas problēmas, tomēr aicinātu zvanīt uz Latvijas Biškopības biedrības biroju vai novadu konsultantiem, lai varētu saprast un analizēt kļūdas un no tām izvairīties nākotnē.

Ir jāapzinās, ka skudrskābes lietošana nav vienkārša un optimālais pielietošanas veids savos stropos jāatrod katram un pieredze jāiegūst pašam. Tādejādi tas sākumā prasa zināmu pētniecisku pieeju.

Biteniekiem nevajadzētu ņemt bezmaksas skudrskābi tikai tādēļ, ka to dod par velti un nobeigt savas bites. Skudrskābe bija pieejama par velti (precīzāk sakot tā tika finansēta no projekta „Atbalsts biškopības nacionālajai programmai”), bet tas tomēr maksā laiku, ko šī apstrādes metode prasa. Ja jums nav laika un nav vēlēšanās vai iespējas to atlicināt, acīmredzot nevajag izvēlēties skudrskābes apstrādi kā varru ierobežošanas metodi, tad ir jāizvēlas kas cits, piem., apstrāde ar skābeņskābi vai arī jāpērk sintētisko pesticīdu plāksnītes, kuras, lai gan dārgas, tomēr to lietošana ir salīdzinoši vienkāršāka. Kamēr vien nav izveidojusies varru rezistence un bites vēl stipras, tās ir derīgas lietošanai, ja vien neesat bioloģiskās biškopības produktu ražotājs.

Skudrskābes saņēmēji varēja papildus saņemt informatīvu lapu, kur par lietošanu bija aprakstīts vēl vairāk un detalizētāk nekā klāt pievienotajā instrukcijā. Kam negribējās vai bija grūti lasīt, tas nelasīja ne instrukciju, ne papildus rakstu. Šo pašu tekstu un vēl arī Aleksandra Triznas praktiskās pieredzes aprakstu var izlasīt jaunākajā žurnāla „Biškopis’’ numurā.

Lietojot skudrskābes iztvaikošanas metodi var gūt labus panākumus varru skaita ierobežošanā saimē, bet tas prasīs laiku un iemaņas un iespējams arī kādu nobeigtu bišu saimi.

Kad ar bišu izturību viss ir kārtībā, tad jāskatās vai varras ir „birušas”. To var pārbaudīt izpētot birumu uz sanitārās grīdiņas, ja varru birums ir konstatējams, var pieņemt, ka iedarbība bijusi laba. Pēc apstrādes beigām vajadzētu pārbaudīt, cik varru palicis uz bitēm. Var izmantot bišu preparēšanu, mazgāšanu ziepjūdenī, vārīšanu, vai apstrādi ar pūdercukuru. Ja tiek konstatēts, ka varras vēl uz bitēm ir, jādomā par papildus apstrādi vēlā rudenī (skābeņskābes pilināšana vai apdūmošana, var arī lietot sintētiskos pesticīdus, bet jāskatās vai temperatūra nav pārāk zema, piemēram, timols rudens apstrādei vairs nederēs tieši zemās temperatūras dēļ) vai pavasarī.

Ineta Eglīte
LBB instruktore – pētniece veterinārārste

Submit to FacebookSubmit to Google PlusSubmit to TwitterSubmit to LinkedIn

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt