Jau iepriekš gribējām izzināt, kā latgaļi saimnieko lauku vidē, bet Covid-19 ieviesa savas korekcijas. Tad nu augusta sākumā  savācās neliels, bet draudzīgs pulciņš, kas uzdrošinājās izkāpt no savām mājas čībām un ar rīta gaiļiem doties trīs dienu ceļojumā.

Jau pulksten 11.00 nokļuvām Kalsnavā, kur laipni mūs sagaidīja bioloģiskais biškopis Pēteris Koleda, kas nesavtīgi dalījās ar saviem izgudrojumiem vienkāršākai un ērtākai bišu apkopšanai. Interesantās idejas tika nofiksētas momentuzņēmumos, būs ko mājās pārdomāt un uzkonstruēt.

Tālāk ceļš aizveda uz Viļānu novadu pie "Obelisk Farm" saimnieka Andra Višņevska , kas bija īsts iedvesmas stāsts un piemērs, kā no mazumiņa, soli pa solītim, var izvērst lielas lietas un dziļā nostūrī dzīvot ar pilnu krūti.

Vakars noslēdzās Piedrujā pie dāsnā saimnieka Jevgēņija, kur kulinārā mantojuma  maltīte nogāza gar zemi visus ceļotājus.

Otrā dienā acis vaļā un pēc brokastu kulinārā mantojuma baudīšanas, dodamies uz Krāslavas novada, Skaistas pagasta "Mežābeles" saimnieces, cienījamās  ārstes un apiterapeites Annas Krumpānes. Apbrīnojams miers un patīkamas sajūtas apņēma, iepazīstot šo vietu un izcilo personību. Viņas darba mūžs bija iesācies mūsu pusē, kas vēl vairāk satuvināja klātesošos, uzrunāja vienkāršais un sirsnīgais stāstījums, atklājot savu dzīves pieredzi. Sarunas aizvijās ne tikai par bitēm, neviens negribēja šķirties no šīs mīlīgās atmosfēras, bet laiks nežēlīgi steidzās.

Pēc tam acis apžilba ieraugot vērienīgo baznīcas celtni ar uzrakstu "Laimes muzejs" Krāslavas novada  Indrā. Laimes ekspozīcijas papildināja ļoti kolorīta personība Ilona Kangizere, kas ar savu šarmu un izveicīgu valodu apbūra visus klātesošos.

Sasmēlušies laimi devāmies izpētīt  ārstniecisko un bioloģisko tēju plantācijas pie Krāslavas novada,  Ūdrīšu pagasta "Kurmīši" saimnieka Ivara Geibas. Pats saimnieks ar zināmu humora devu, laipni dalījās savos stāstos un pieredzē, izgaršojām tējas un dažādus našķus. Sīki un smalki apskatījām un novērtējām vaska pārstrādes cehu un secinājām, ka vasku pārstrādei nododam drošās rokās.

Tālāk seko pēdējās dienas rīts,  pamājam Piedrujai un Baltkrievijai, kas ir  turpat pāri upei, apkampjam robežstabu un dodamies atpakaļceļā, caur Aglonu uz mājām. Treknu punktu uz i  uzlika Maizes Muzeja saimniece Vija Kudiņa. Cepuri nost viņas priekšā, sajutāmies lepni par savu zemi, tradīcijām un cilvēkiem. Ar ceļamaizes somām un pilnu sirdi mīlestības par mūsu mazo, bet tik skaisto Latviju, un  lieliem cilvēkiem katru savā vietā, devāmies mājās.

Jau pagājušas vairākas dienas pēc brauciena, bet labsajūta un smaids ir ar mani joprojām.

Dziļā cieņā un pateicībā par brauciena organizēšanu Ventspils nodaļas vadītājai Dagnijai Griezei un LLKC Ventspils nodaļas vadītājai Īrisai RozeiPosumai.

Jaunā biškope Sandra Gūtmane

Brauciens notika sadarbībā ar LLKC

Submit to FacebookSubmit to Google PlusSubmit to TwitterSubmit to LinkedIn