Pēdējo gadu laikā, atsevišķos Latvijas rajonos bišu dravas aizvien biežāk apmeklē lāči un nodara ievērojamus postījumus. Šādos gadījumos biškopim ir iespējams ziņot  par nodarījumiem Dabas aizsardzības pārvaldes reģionālajā birojā un pretendēt uz zaudējumu kompensāciju.

Lāču populācija Latvijā pagaidām ir maz pētīta un biškopju sabiedrībā ceļo dažādi nostāsti un baumas par šo dzīvnieku pārvietošanos, populācijas blīvumu un izplatību. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" veic brūnā lāča Ursus arctos sugas monitoringu. Biškopjiem, piesakot lāču postījumus Dabas aizsardzības pārvaldē, komisijas sastāvā, kas ierodas dravā novērtēt situāciju, ir iekļauti arī “Silavas” pētnieki. Tāpat zinātnieki seko lāču populācijai vadoties no īpaši izstrādāta lāču monitoringa plāna.

Biškopji, ziņojot un piesakot dravu postījumus, arī netieši iesaistās lāču monitoringā un palīdz zinātniekiem iegūt pilnīgāku pārskatu par dzīvniekiem, kuri uzbrūk bišu saimēm, par viņu uzvedību, ieradumiem un izplatību valstī. Tomēr biškopji ne vienmēr ziņo Dabas aizsardzības pārvaldei par postījumiem dravā – bieži vien nodarījums nav liels un vienkāršāk ir saimes sakārtot. Tāpat lāči var baidīties no biškopja uzstādītajiem žogiem un elektriskajiem ganiem, tomēr mēģinot piekļūt bitēm, var atstāt dažādas pēdas, tai skaitā pat tādas, kas der ģenētisko materiālu saturošu paraugu ievākšanai.

Tādēļ aicinām biškopjus izvērtēt savas iespējas un iesaistīties lāču monitoringā, iespēju robežās vācot paraugus, fotografējot lāču pēdas un ziņojot par saviem novērojumiem LVMI “Silava” zinātniekiem. Lūgums fotogrāfijas sūtīt: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Piedāvājam nelielu ieskatu paraugu vākšanas metodikā. Pilns metodikas apraksts atrodas http://www.silava.lv/23/section.aspx/View/266 jāskatās Aktīvie pētījumi - Aktualitātes – 3. punkts. 10.04.2021. Metodika brūnā lāča monitoringam ar molekulārās ģenētikas metodēm.

Metodika brūnā lāča monitoringam ar molekulārās ģenētikas metodēm

  1. Ģenētisko materiālu saturoši paraugi

Lāču ģenētisko materiālu jeb DNS saturošo paraugu izpēte sniedz informāciju par daudziem sugas bioloģijas un ekoloģijas jautājumiem, piemēram, cik liela ir lāču populācija, par lāču migrāciju un citus jautājumus.

DNS saturošus paraugus var iegūt no šūnām, kas atrodamas matos, ekskrementos vai siekalās. Kvalitatīvs matu paraugs ir mati, kas izrāvušies kopā ar sakni un tai apkārtējām ādas šūnām. Ekskrementi satur dzīvnieka zarnu epitēlijšūnas, savukārt siekalas – mutes gļotādas šūnas. Pētījumu rezultāti rāda, ka no ekskrementiem ir iespējams iegūt vairāk DNS, savukārt no matu saknēm izdalītā DNS ir kvalitatīvāka. Jāņem vērā, ka ekskrementi strauji bojājas, kā arī siekalas ilgstoši nesaglabājas, tādēļ molekulāro analīžu sekmes ir atkarīgas no paraugu svaiguma, pareizas ievākšanas un uzglabāšanas.

  1. Paraugu ievākšanas iespējas

Matu lamatas

Matu lamatu izmantošana ir īpaši atzīs lāču pētnieku instruments. Vispopulārākās ir lamatas, kas izgatavotas no dzeloņstieplēm apjosta neliela laukuma, kura vidū ir lāča ožu piesaistošs elements – parasti – ar īpašu, maitas smaku imitējošu šķidrumu piesūcināts trupējošs celms. Šādas matu lamatas atvieglo gan matu savākšanu, gan nodrošina, ka ieķeras lielāks matu apjoms, t.i. lielāka iespēja, ka izrāvušies būs mati ar folikuliem.

Lai pasargātu dravas no lāčiem, biškopji dravas novietni dažkārt apjož ar dzeloņstiepļu žogu, kas vienlaikus var kalpot par matu lamatām.

Matu lamatas to darbības laikā zinātniskās izpētes nolūkos apseko reizi divās nedēļās, biškopji, iespējams, to darīs pat biežāk, jo noteiktos sezonas periodos dravas apmeklē reizi nedēļā.

Pēdu fotofiksācija

Konstatējot pēdas, tiek veikts priekšķepas 1) platuma mērījums, 2) fotofiksācija un 3) reģistrētas vietas koordinātes. Lai dati būtu pilnīgi, jānorāda arī datums, kad pēda fotogrāfēta. Ja nav iespējams uz vietas precīzi izmērīt pēdas platumu, mērīšanu aizstāj ar pēdai pielikta, mēroga marķiera fotogrāfiju. Mēroga marķierim visvienkāršāk izmantot pēdas platumam atbilstoši nolauztu sausa koka zariņu, ko pēc tam pieliek mērlentei un fotogrāfijā fiksē tā garumu centimetros.   

              A                                  B                                   C

Attēlā: lāča priekškājas nospiedums (A), pakaļkājas nospiedums (B) un priekškājas mērījuma vieta (C). Priekškājas nospiedums un tā izmērs ir diezgan raksturīga konkrētam lācim, pēc izmēra var aptuveni noteikt lāča vecumu (mazulis/pieaudzis) un lāča svaru.

Lūgums fotogrāfijas sūtīt: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Ābeļdārzi

Sistemātiska pamestu ābeļdārzu apsekošana sniedz papildus iespēju lāču matu paraugu ievākšanai, kā arī apstiprina lāču klātbūtni teritorijā. Ābeļdārzu apsekošanu veic vasaras beigās – rudenī, kas sakrīt ar augļu ražas laiku. Veicot apsekojumu, jāpārbauda katrs augļkoks ābeļdārzā, meklējot lāča klātbūtnes pazīmes – skrāpējumus mizā. Svarīgi atcerēties, ka skrāpējumi mizā var būt diezgan augstu (2m un augstāk). Ja tādi ir atrasti, rūpīgi jāapseko konkrētais koks, meklējot matu paraugus. Ābeļdārzu apsekojuma laikā ir jāpārbauda tuvākā teritorijā arī citu lāču klātbūtnes pazīmju konstatēšanai – pēdas, ekskrementi.

Biškopji bieži izvieto bites pie pamestām mājām, kur var atrasties arī pamesti augļu dārzi. No šāda viedokļa biškopju novērojumi var būt ļoti noderīgi lāču monitoringam, jo ļauj ievākt ziņas par lāčiem, kuri vēl nav apmeklējuši dravas un nodarījuši postījumus.

Dravu postījumi

Datu vākšana par lāču nodarītajiem postījumiem ļauj konstatēt problemātiskos dzīvniekus jeb tā sauktos “meduslāčus” – indivīdus, kuri regulāri posta bišu dravas un nodara būtiskus zaudējumus biškopības nozarei. Šie dati sniedz arī pieredzi, kā uzlabot esošo preventīvo pasākumu un kompensāciju sistēmu un novērtēt tās aktualitāti, turklāt informācija ir noderīga lāču izplatības un migrācijas modeļu apzināšanai.

Apsekojot postījuma vietu, uzmanību jāpievērš salauztajām stropa daļām – kā iespējai gan matu paraugu, kas ieķērušies lūzuma vietās vai pielipuši medū/vaskā, gan siekalu paraugu ievākšanai, ja redzamas zobu atstātās pazīmes. Teritorija jāapseko, lai konstatētu iespējamās pēdu nospiedumu pazīmes, sakošļātu vaska gabalus, kā arī skrāpējumus kokos, ekskrementus, un veiktu atbilstošo paraugu ievākšanu. Svarīgi – nepieciešams apsekot blakusesošo teritoriju ap izpostīto dravu, jo lācis visbiežāk rāmīšus ar medu aiznes tālākā/mierīgākā vietā no izpostītajiem stropiem. Ja teritorijas tuvumā ir kāda ūdenstece, kur lācis var atstāt kādas darbības pēdas – nepieciešams to apsekot.

Primāri ievācamais paraugu veids – mati un siekalas (no sakošļātiem/salauztiem rāmīšiem), kā arī ekskrementu paraugi; iespējami ievācamais paraugu veids – svaigu pēdu nospiedumu uztriepe.

Ja dravā ir radīti postījumi, biškopim paraugus nav jāvāc, bet biškopim ir jārūpējas, lai dzīvnieka darbības pēdas netiktu izjauktas un iespējamie DNS paraugi nebūtu sabojāti.

Par dravu postījumiem biškopjiem jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldei, kas izveidos komisiju un ieradīsies konstatēt radīto zaudējumu apjomu (zaudējumu kompensācijai). Komisijā arī būs speciālisti, kas spēs nodrošināt profesionālu paraugu ievākšanu. Gadījumā, ja dravas teritorijā ir redzami lāča priekšķepu pēdu nospiedumi, ieteicams tos izmērīt un nofotografēt, kā tas norādīts iepriekš (Pēdu fotofiksācija), lai gadījumā, ja līdz komisijas ierašanās brīdim, lietus vai kādi citi apstākļi pēdu nospiedumus var sabojāt, tie būtu jau fiksēti.

  1. Paraugu uzglabāšana līdz apstrādei laboratorijā

Ģenētiskajam monitoringam ievākto paraugu svaigums un uzglabāšanas veids ir ārkārtīgi svarīgs, lai tie būtu piemēroti turpmākai analīzei. Jo īsākā laikā no parauga atstāšanas brīža tas tiek ievākts, jo augstāka varbūtība ir veiksmīgai DNS izdalīšanai.

Katram ievāktajam paraugam uz iesaiņojuma pieraksta datumu un vietas koordinātes, parauga veidu un papildinformāciju, kas var būt noderīga rezultātu interpretācijā. Paraugus ievācot jāizmanto vienreizlietojamie cimdi, lai samazinātu parauga DNS piesārņošanās risku.

Matu paraugus ievāc papīra maisiņos vai aploksnēs un uzglabā sausā vietā, istabas temperatūrā. Iespējams paraugu uzglabāt arī plastmasas maisiņā, bet tad maisiņā jāievieno silikagēls, kas uzņem lieko mitrumu.

Ekskrementu paraugus ievāc speciālos ekskrementu trauciņos ar silikagēlu un uzglabā istabas temperatūrā.

Siekalu paraugus (piemēram sakošļātus rāmīšus, vasku) ievāc papīra maisos un uzglabā istabas temperatūrā.


Submit to FacebookSubmit to Google PlusSubmit to TwitterSubmit to LinkedIn