Armands Gumbris (26.04.1968.–11.03.2024.)
Armands Gumbris (26.04.1968.–11.03.2024.)
Vakar mūs sasniedza ļoti skumja ziņa – mūžībā devies mūsu kolēģis Armands Gumbris.
Lielisks cilvēks, atsaucīgs kolēģis un draugs. Izcils orators un biškopības skolotājs. Biškopis praktiķis, kas savu bišu valstību sācis būvēt no nulles un pamazām, soli pa solim izveidojis tādā līmenī, ka pie viņa brauca mācīties gan topošie biškopji, gan jau pieredzējuši dravnieki. Un ne tika no Latvijas malu malām, bet arī mūsu ārzemju kolēģi.
Armands pievilka biškopjus, vienmēr bija gatavs sniegt padomu, palīdzēt. Ja biškopju saietā kādu lektoru bija ielencis prāvs pulks klausītāju, tad droši varēja pateikt – tur runā Armands! Armands vienmēr bija centrā – gan mātes audzējot, gan vasku kausējot. Tāda ir publiskas personas svētība un pārbaudījums, ko tā uzliek! LBB padomes loceklis, biedrības Valmieras nodaļas vadītājs, vēl nesen ar Armandu runājām, ka pie viņa uz sapulcēm brauc ne tikai valmierieši, bet arī daļa Valkas nodaļas biškopju. Valmiera esot pa ceļam… Gan jau ne tikai tas, gan jau arī pats nodaļas vadītājs biškopjiem interesēja.
Kādā intervijā pirms daudziem gadiem Armands par sevi stāstīja: “Mans klasiskais stāsts, kā nonācu līdz bitēm, sākas ar to, ka tanī laikā, kad es sāku rāpot un mazlietiņ arī runāt, nokļuvis pie bišu stropa, pieklauvēju un pajautāju: “Vai bitīte ir mājās?” Jā, bitīte bija mājās, un drīz vien arī dzelonis atradās man starp acīm!
Taču tas mani no viņām nevis atbaidīja, bet – tieši otrādi – radīja lielu ziņkāri par to, kas notiek stropos un ko tie kukainīši tur dara. Vidusskolas gados pabeidzu Andreja Miža Tautas universitātes divgadīgos biškopības kursus. Pēc tam, apvienojot valsts darbu ar “pētniecisko biškopību” 25 gadu garumā, apkopu ap 30 bišu saimēm. Pētīju, kas notiek stropos, kā labāk ar bitēm strādāt. Un tā pamazām nonācu līdz profesionālai biškopībai. Bet minētās pētniecības rezultātā iegūtās zināšanas sekmīgi liku lietā, lai attīstītu mazliet modernāku biškopību, nekā tas ierasts vidējā Latvijas dravā. Tādu, kur vieglāk darboties, kur nākas mazāk ieguldīt enerģiju.
Pārsteigumi un brīnumi ir vienmēr sagaidāmi, tādēļ pret biškopību ir jāattiecas nopietni un jāmācās ilgi un daudz.”
Šis citāts precīzi raksturo runātāju: nepadoties, neatkāpties! Ar interesi, ar zinātkāri bruņojies, un uz priekšu – pēti, mācies! Tāds bija Armands, ko pazinām, ar kuru kopā strādājām, dzīvojām.
Latvijas Biškopības biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem un sēro kopā ar Latvijas biškopjiem par kolēģa zaudējumu.
Cik grūti ticēt, ka nekad vairs dzīvē
Mums neiznāks ar tevi parunāt,
Un tavu smaidu vienkāršu un siltu,
Mums vajadzēs tik sirdīs saglabāt.
/G. Selga/
Draugi, kolēģi, skolnieki no Latvijas Biškopības biedrības Daugavpils nodaļas skumst par Armanda Gumbra aiziešanu Mūžībā un izsaka visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem.
