Izraudzīta Gada bite 2024
Latvijas Biškopības biedrība kopš 2021. gada nominē savu gada kukaini. Kā jau to var sagaidīt no biškopju sabiedrības, mūsu redzes lokā ir bites. Bites visplašākajā nozīmē. Mēs piedāvājam saviem kolēģiem pievērst uzmanību arī citām bišu sugām no visas plašās bišu saimes. Un tā kā biškopju ir daudz un tie pārstāv dažādas profesijas un sabiedrības slāņus, tad ļoti ceram, ka par akcentiem, kurus izceļam nominējot Gada bites, uzzinās ne tikai dravnieki, bet arī viņu līdzcilvēki. Un tas palīdzēs pievērst sabiedrības uzmanību augu apputeksnētājiem un to daudzveidībai. Tajā pat laikā atgādinot arī par medusbišu lomu dabā, Latvijā ražoto biškopības produktu daudzveidību un kvalitāti. Jo tikai viena bišu suga patiesi tiek mīlēta un aprūpēta – mūsu medusbites!
Līdz šim LBB Gada bites godā ir bijuši daudziem labi pazīstami un bieži sastopami kukaiņi – kamene, vietējā medusbite un vientuļā bite.
2024. gadā piedāvājam pievērst uzmanību vientuļo bišu statusam Latvijas zinātnē. Cik daudz vai cik maz ir pētīta savvaļas bišu fauna? Kas mums ir zināms par bišu sugu daudzveidību mūsu valstī, izplatību un sastopamības dinamiku?
Tādēļ par Gada biti 2024. gadā nominējam griezējbiti Megachile analis (Nylander, 1852).
Megachile analis mātīte
© Alexander Berg/SLU Artdatabanken
https://artfakta.se/artinformation/taxa/megachile-analis-103218/detaljer
Megachile analis tēviņš
© John Smith
Latvijā šī bite kādreiz bija sastopama. Atradām divus ticamus avotus: pirmais, Māris Poikāns, Latvijas Biškopības izmēģinājumu stacijas darbinieks, savā iepriekšējā darbā Latvijas Valsts universitātes Zooloģijas un ģenētikas katedrā, šīs bites ir uzskaitījis pētījumā, kas ilga trīs gadus Tērvetes apkārtnē (laikā no 1978.-1980. gadam) – Sloka N. (atb.red) 1982. Latvijas PSR bezmugurkaulnieku fauna, aizsardzība un racionālā izmantošana, zinātnisko rakstu krājums. Rīga, Latvijas Valsts universitāte; un otrais – Pilāts V. (red.) 2007. Bioloģiskā daudzveidība Gaujas nacionālajā parkā. Sigulda, Gaujas nacionālā parka administrācija.
Attiecībā uz sugas stāvokli mūsdienās – Dabasdati.lv – dabas novērojumu publiskajā portālā diemžēl nav neviena ziņojuma, ka šīs griezējbites būtu redzētas. Tai pat laikā citās Eiropas valstis, arī tuvākajos mūsu kaimiņos tās ir novērotas, tomēr maz un Vācijā, Holandē un citur, entomologi ierosina šīs bites iekļaut aizsargājamo sugu sarakstos. Bet kā ir Latvijā?
Bite tomēr ir ļoti interesanta un varētu būt ļoti piederīga Latvijas dabai, jo to bieži atrod ēriku ziedos. Latvijā ērikas neaug savvaļā (izņemot grīņu sārteni Grīņu rezervātā), bet mums ir daudz virsāju. Varbūt jāmeklē tur!
Sugas raksturojums.
Bites samērā lielas – apmēram tik pat lielas, kā medusbites – mātītes 10,5-13 mm, tēviņi 10-12 mm. Ķermeņa pamatkrāsa melna, klāta ar matiņiem. Vēders mugurpusē saplacināts. Mātītēm galva šaurāka par krūtīm, vēdera pēdējais posms (6. tergīts) klāts ar baltiem matiņiem (raksturīga iezīme). Vēdera apakšpusē dzelteni matiņi, kas veido suku ar kuru bite vāc putekšņus. Tēviņu seju, krūtis un kājas sedz pagari, gaiši (dzeltenīgi) matiņi. Priekškāju posmi lejasdaļā paplašināti, gar malu tiem matiņu “bārkstis”, pamatkrāsa – bāli dzeltena.
Mātīte ligzdu veido atklātā vietā, smilšainā augsnē – aliņu rok paralēli zemes virsmai, 1-5 cm dziļumā, apmēram 10 cm garu. Alu no iekšpuses izklāj ar ozola, bērza vai rožu lapām, retāk ar bērza tāss vai priedes mizas plēkšņu gabaliņiem.
Biškopju un griezējbišu ceļi nereti krustojas, kad griezējbites izvēlas savu bērnistabu ierīkot kādā bišu stropa spraugā, kas viņai atgādina aliņu.
Griezējbites ligzda bišu stropā
© Juris Šteiselis
Attēlā redzama griezējbites iesākta ligzda stropa spraugā, ko veido jumts un stropa griestiņi Armanda Gumbra konstruētajā stropā. Vieta ir griezējbites ligzdošanai ļoti piemērota, jo konkrētajā dravā tās mēģina šādi apdzīvot stropus katru vasaru.
Bites suga nav noteikta, jo nav izdevies to pieķert darba laikā. Un visticamāk, ka tā noteikti nav Megachile analis, kas priekšroku dod pašas raktai aliņai zemē.
Rakstu sagatavoja:
Juris Šteiselis
14.01.2024.
