Eiropas Savienībā nedrīkst pārdot medu ar ģenētiski modificēto augu ziedputekšņu klātbūtni

Kāds Vācijas bitenieks iesūdzējis valsti tiesā. Viņa bišu ievāktajā medū konstatēti ģenētiski modificētās (ĢM) kukurūzas ziedputekšņi no netālā kukurūzas lauka, kur ģenētiski modificētā kukurūza MON 810 tika audzēta pētnieciskiem nolūkiem. Kā beidzās šī prāva? Par to februāra sākumā tika ziņots vairākos Eiropas ziņu portālos.

1998.gadā firma Monsanto saņēma Eiropas Savienības (ES) atļauju izplatīt audzēšanai MON 810 ģenētiski modificēto kukurūzu, no kuras tiek ražoti tādi produkti kā kukurūzas milti, ciete un eļļa. Vācijas pavalstī Bavārijā ir vairāki lauki, kur šo kukurūzu audzē pētnieciskos nolūkos.

Karls Heinzs Babloks ir viens no biškopju grupas, kurš šo tiesas prāvu ierosināja. Ģenētiski izmainīto kultūraugu pēdas tika konstatētas viņa dravā ievāktajā bišu medū un ziedputekšņos, kas tika ievākti no lauka, kurš atradās dažus simtus metru no novietotajiem bišu stropiem. Biškopji meklēja veidu kā aizliegt šādu kultūraugu audzēšanu tuvu stropiem un arī iespējas kā aizsargāt bites no kontakta ar ĢM kultūraugiem.

Vācijas tiesa meklēja atbildi ES tribunāla vadlīnijās, kas noteica, ka ĢM kultūraugu ziedputekšņus saturošs medus jāiekļauj pārtikas kategorijā, kurai nepieciešama apstiprināšana pārdošanai ES likumdošanā.

ES augstākās tiesas konsultants atzina, ka biškopji, kuru bišu stropi atrodas Monsanto ģenētiski modificētās kukurūzas lauku tuvumā, nevar pārdot medu ES bez pārvaldes institūciju apstiprinājuma vai atļaujas.

Pat nejauša minimāla ĢM kukurūzas ziedputekšņu nokļūšana medū ir pilnīgi pietiekams iemesls, lai ierobežotu tāda medus pārdošanu. Tādu atzinumu deva Eiropas Kopienas Tiesas ģenerāladvokāts Yves Bots. Viņš arī uzsvēra, ka pārtika, kas satur sastāvdaļas no ģenētiski modificētiem augiem neatkarīgi vai šīs sastāvdaļas tur ir iekļautas apzināti vai nokļuvušas nejauši, vienmēr jāuzskata par ĢM pārtiku.

Pēc ES noteikumiem, lai laistu tirgū ģenētiski modificētu produktu, nepieciešama atļauja. Tā kā šāda veida medus būtībā ir jauns ĢM produkts, tad tā pārdošana ES bez šādas īpašas atļaujas nemaz nav atļauta. Tā kā 27 ES dalībvalstīm nav vienota viedokļa par tādas pārtikas nekaitīgumu, kura ražota no ĢM kultūraugiem, tad parasti šādu lēmumu pieņemšana notiek ļoti lēni.

Ražotājus pārstāvošais advokāts Achims Willands norādīja, ka biškopjiem tā ir "reāla problēma". Tas ir neaptverami, ka nav aizsardzības pret šādu kultūraugu audzēšanu un tas ir atļauts, viņš uzsvēra intervijā. Tā kā biškopjiem nav atļauts pārdot tādu medu, viņu vienīgā iespēja ir prasīt zaudējumu atlīdzināšanu un pieprasīt drošības pasākumu ieviešanu.

Bavārijas biškopji lūguši aizliegt turpmāku ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu bišu dravu tuvumā, lai novērstu iespēju, ka bites ievāc ziedputekšņus no šīm kultūraugiem.

Sagatavots pēc: www.bloomberg.com

Raksts sagatavots ELGF Kopējās tirgus oraganizācijas pasākuma “Atbalsts biškopības nacionālajai programmai” ietvaros.

LBB pētniece - instruktore veterinārārste
Ineta Eglīte
27025600, ineta.eglite@strops.lv