Jau kopš 2000. gada Latvijas Biškopības biedrībai (LBB) pieder preču zīme „Ievākts Latvijā”. Jau iepriekš biškopju sabiedrībā daudz tika runāts par to kā aizsargāt vietējo Latvijas medu no lētā importa medus. Tajā laikā ievestais importa medus bija nezināmas izcelsmes un daudz vairāk izplatīts nekā tas ir šodien, jo pašreiz arī lielākie Latvijas medus fasētāji lielāko daļu medus iepērk no vietējiem biteniekiem.

Vispirms mazliet no vēstures. 2000. gada Biškopju pavasara kongresā 28. martā ilggadējais un biškopju ļoti cienītais biškopis Andrejs Mizis paziņoja par vēlēšanos pārtraukt LBB vadīšanu un izvirzīja savus noskatītos kandidātus LBB vadošajiem amatiem. Ar kongresa dalībnieku balsīm tika ievēlēts Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze un Padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis. Jaunie priekšsēdētāji savu darbu uzsāka ļoti aktīvi un pirmais redzamākais darbs bija preču zīmes „Ievākts Latvijā” izveidošana un ieviešana.

Jau iepriekš biškopju sabiedrībā daudz tika runāts par to kā aizsargāt vietējo Latvijas medu no lētā importa medus. Tajā laikā ievestais importa medus bija nezināmas izcelsmes un daudz vairāk izplatīts nekā tas ir šodien, jo pašreiz arī lielākie Latvijas medus fasētāji lielāko daļu medus iepērk no vietējiem biteniekiem.

Radās jautājumi: kā informēt, un kā panākt, ka pircējs izvēlas vietējo Latvijas medu, lai gan tas ir dārgāks un kvalitatīvāks? Secinājums bija viens - aizliegt neko nevar, bet jāstrādā pie tā, lai patērētājus informētu un ieinteresētu izvēlēties Latvijā ievāktu medu. Tika nolemts izveidot atpazīšanas zīmi uzlīmes veidā. Šādu soli izvēlēties mudināja arī citu valstu pieredze, kuras jau lietoja un lieto līdzīgas zīmes vietējā produkta atpazīšanai, kā piem., somu „gulbītis”, vācu „Echter Deutscher Honig’’ (īsts vācu medus). Tika izveidoti vairāki vizuālie varianti, bet par pieņemamāko bitenieku aptaujā tika atzīta zīme ar Latvijas karoga krāsām, stilizētu Ūsiņa zīmi uz viršu ziedu fona (kāda tā vēl joprojām izskatās). Kaut gan sākotnēji zīmei nebija viršu fons, bet gan zilgana lilija. To atzina par ne visai veiksmīgu un aptuveni pēc pusgada nomainīja uz viršu ziediem. Vispirms zīme tika izveidota vizuāli, pēc tam tika izstrādāts nolikums par zīmes lietošanu un lietošanas tiesību iegūšanu, kā arī iegūts juristu atzinums par atbilstību pastāvošajai likumdošanai un veiksmīgi reģistrēta Latvijas Republikas Patentu valdē. Jau 2000.gada decembrī pirmās uzlīmes tika izsniegtas biteniekiem lietošanai. Pētot arhīva dokumentus šķiet, ka pirmais preču zīmes „Ievākts Latvijā ” saņēmējs bija bitenieks Artūrs Grudovskis. Interese par jaunizveidoto preču zīmi bija liela un atsaucība laba.

Sākumā preču zīme tika vairāk reklamēta pašu bitenieku vidū, bet 2002.gadā iegūstot valsts atbalstu tika veikta diezgan ievērojama popularizēšanas kampaņa masu mēdijos – informatīvi izglītojoši raksti par medu un citiem bišu produktiem, piesaucot jauno atpazīšanas zīmi kā garantu kvalitatīvam Latvijas izcelsmes medum. Ar žurnālistiem tikās gan A. Krauze, J. Šteiselis, gan daudz stāstījuši un runājuši ar žurnālistiem ir arī A. Mizis, J. Vainovskis, V. Biļinskis, G. Melnis, A. Grudovskis un citi bitenieki.

2002. gada februārī „Agropols”, rakstā par situāciju dažādās nozarēs, par Latvijas Biškopības biedrību raksta: „Vērojams vietējā medus cenu pieaugums, un tajā pašā laikā strauji kritusies ievestā medus vērtība. Līdz ar to imports bremzē biškopības attīstību Latvijā. Iespējams 2002.gadā sagaidīt biškopju aktivitātes medus tirgus labā, viena no tām – biškopju lūgums vērsties pie valsts institūcijām ar lūgumu aizsargāt tirgu. Labus panākumus tirgus veicināšanā ir devusi LBB preču zīme „Ievākts Latvijā”. Uz katras preču zīmes ir numurs, līdz ar to iespējams ātri noteikt dravas īpašnieku”.

2004. gadā sadarbībā ar Tirgotāju asociāciju tika veikts tirdzniecībā nopērkamā medus kvalitatīvs izvērtējums, balstoties uz laboratorijas analīžu rezultātiem. Notika arī publiska rezultātu paziņošana, kuri nebija visai glaimojoši dažiem lieliem Latvijas medus fasētājiem, no viņu puses izsauca protestus un neapmierinātību. Bet pētījuma rezultātu publiskošana bija noderīga, lai atkal aicinātu izvēlēties medu ar LBB uzlīmi „Ievākts Latvijā”.

Nolikumā par LBB preču zīmes lietošanu ir noteikts, ka uzlīme ir LBB īpašums un to aizsargā LR likums par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes zīmēm.

Lai pieteiktos par preču zīmes lietotāju biškopim ir jābūt LBB biedram un jānoslēdz ar LBB preču zīmes licenzēšanas līgums un jāiemaksā vienreizējā maksa 15,00 Ls. Uzlīmes cena nav mainījusies un tā ir 0,04 Ls par katru uzlīmi. Uzlīmi drīkst lietot medum un citiem bišu produktiem, kuri minēti līgumā, bet tikai Latvijas izcelsmes produktiem. Tāpēc arī uzlīme netiek piešķirta lielajiem medus fasēšanas uzņēmumiem, lai gan saražotais produkts varbūt ir labs, tas bieži vien neatbilst šīs preču zīmes galvenajam kritērijam – ievākts Latvijā.

Katram, kurš uz savas medus burciņas līmē šo uzlīmi, jāievēro visi labas biškopības prakses noteikumi un mārketinga ētikas noteikumi, kā arī jāveicina Latvijas bišu produktu labo īpašību popularizēšana un atpazīšana. Citiem vārdiem sakot – jādara viss, lai medus, ko pircējs nopircis vienmēr atbilstu tam, ko viņš vēlas. Nebūtu pareizi šo uzlīmi līmēt uz burciņas, uz kuras nav etiķetes, kas apliecinātu biškopja atbildību par medus ražošanu, tas arī neatbilst pastāvošajiem medus marķēšanas noteikumiem.

Tāpat arī pie lietotāja pienākumiem ietilpst ziņu sniegšana LBB par saimju skaitu un saražotās produkcijas apjomu, jo LBB kā galvenajai biškopības organizācijai ir nepieciešams zināt reālo situāciju valstī biškopības nozarē kopumā.

Bišu produktiem jāatbilst pieņemtajām pārtikas nekaitīguma normām un MK noteikumos Nr.522 „Kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības medum” minētajām prasībām medum, pārējiem bišu produktiem prasības nav noteiktas, par produktu kvalitāti, izcelsmi un uzlīmes lietošanu atbild pats bitenieks.

Par ko rūpējas Latvijas Biškopības biedrība? Tiek organizēta preču zīmes iespiešana, kā arī reklamēta preču zīme masu mēdijos, rakstīti informatīvi izglītojoši raksti par bišu produktiem, uzsvērts vietējās izcelsmes medus pārākums tur, kur LBB pasūta reklāmu par saviem līdzekļiem. Citos projektos varam tikai censties uzsvērt Latvijas medus pārākumu, jo lielākā daļa finansējuma, ko LBB izmanto dažādās aktivitātēs nāk no ES fondiem un šo naudu nedrīkst izlietot mērķiem, lai popularizētu tikai Latvijas izcelsmes medu. Drīkst runāt par medu vispār, bet ne tieši par Latvijas medu. Līdz ar to Latvijas izcelsmes reklamēšana jāveic atsevišķi par LBB līdzekļiem. Medus uzlīmes tāpat kā pašos pirmsākumos biteniekam izmaksā 0,04 Ls. Kādreiz daļa no šīs maksas aizgāja reklāmai, daļa sedza pašizmaksu. Pašreiz uzlīmes tiek pārdotas biedriem, kuri noslēguši līgumu, par pašizmaksu, kura šo gadu laikā ir pieaugusi. LBB var atļauties to darīt, jo citu programmu ietvaros medus kā produkts tiek popularizēts vēl joprojām.

LBB slēdz līgumu ar jebkuru LBB biedru – juridisku vai fizisku personu, ja šis biedrs apņemas izpildīt nolikuma prasības un licencēšanas līguma noteikumus.

Pēc biedru pieprasījuma var tikt noteikti paaugstināti kvalitātes noteikumi ar LBB preču zīmi marķētajiem biškopības produktiem, taču līdz šim šādu ieteikumu nav bijis. Šādi marķētai bišu produkcijai ir jāatbilst vispārējiem pārtikas nekaitīguma kritērijiem un prasībām, kādas noteiktas MK Nr.522.

Tātad, LBB preču zīmes marķētai bišu produkcijai, nav noteiktas papildus paaugstinātas kvalitātes prasības, kā vien tas, ka bišu produktiem jābūt 100 % Latvijas izcelsmes. Paaugstinātas kvalitātes prasības ir noteiktas „Zaļās karotītes” marķētajiem biškopības produktiem.

Slēdzot līgumu bitenieks apņemas lietot uzlīmi tikai uz savas saražotās vai safasētās bišu produkcijas, kā arī uzlīmes nedrīkst iedot, aizdot un pārdot citiem. Tāpat uzlīmes lietotājam jāzina, ka LBB pilnvarotas personas var veikt kontroles pirkumus, ar nolūku analizēt bišu produktu kvalitāti.

LBB vairākus gadus izlases veidā veic ar preču zīmi marķēto medus analīzes. Ir veiktas gan zāļu atliekvielu analīzes, gan arī medus ziedputekšņu analīzes. Medū atrodamo ziedputekšņu identificēšana ir apliecinājums medus izcelsmei.

Uzlīmes līmēšanas veids uz vāciņa un „aste’’ pāri vāciņam uz burciņas labi kalpo arī kā drošības uzlīme, ka burciņu neviens pirms iegādāšanās nav atvēris. Tirgojot tirgū dažreiz tas traucē, jo pircējs vēlas pagaršot medu tieši no tās burciņas, ko noskatījis pirkt. Tāpēc ir redzēts, ka daži medus pārdevēji uzlīmi līmē apkārt burciņai. Gribētos teikt, ka tas neizskatās labi, un tādā gadījumā uzlīmi varbūt nelietot vispār. Jāspēj pircējam piedāvāt garšošanai analogu degustācijas paraugu un jāspēj pārliecināt, ka medus burciņā ir tieši tāds, kā tikko nogaršotais.

Lietojot preču zīme izdodas arī skaisti noformēt medus burciņas, jo preču zīme ar Latvijas karogu krāsām noder arī kā laba dāvana ārzemju draugiem un viesiem, arī labi kalpo kā Latviju raksturojošs suvenīrs. Nav jau nemaz tik daudz tādu ēdamu un līdz paņemamu lietu, ko var aizvest no Latvijas kā raksturīgu suvenīru.

Lai arī liekas, ka šodien ir citi laiki – vietējais medus ir ieņēmis savu vietu arī veikalu plauktos, ekonomiskās krīzes iespaidā radušies daudzie zemnieku tirdziņi ir laba tirgošanās iespēja biteniekiem, tautā popularitāti ieguvuši vietējie produkti tajā skaitā arī medus, un kopumā par medus noietu iepriekšējā sezonā sūdzēties nevarēja, tomēr snaust un cerēt, ka lēnā un neatlaidīgā darbā panāktais ir stabila un nepārejoša lieta, nedrīkst ne mirkli.

Materiālu sagatavoja I. Eglīte, R. Bartuševica, A. Krauze