Liepu medus

Liepu saldajai smaržai par godu jūliju sauc par liepu mēnesi. Ar liepu ziedēšanu saistās saldi smaržojošs vasaras vidus, bet ziemas vakaros smaržīga liepziedu tējas tase ar medu.

Vai medus pircēji pazīst liepu medu?

Liepu vai liepziedu medus ir viens no tautā iecienītākajiem medus veidiem. Nav mazums gadījumu, kad uz pircēja vēlmi iegādāties liepziedu medu pret klepu, viņš to saņem, bet vai vienmēr tas tiešām ir liepu medus?! Vidusmēra pircējs ir pārliecināts, ka liepu medus ir viens no visizplatītākajiem medus veidiem Latvijā, liepas aug visur un pasakaini smaržo. Un kāpēc gan tā nevarētu būt, ka viss tas labums koncentrējas liepu medū? Pie tam šis medus ēdājs uzskata, ka liepu medus ir ļoti gaišs, ar maigu aromātu un garšu, bet diemžēl tas īsti tā nav. Monoflorais liepziedu medus, kas pārsvarā vākts no liepu ziedu nektāra, nemaz nav tik bieži sastopams. Monoflorā liepziedu smarža un garša ir ļoti specifiska un visiem pat nav pieņemama.

Ir gadījies dzirdēt no biteniekiem stāstus par to, ka labu gribēdams, viņš pārdod liepziedu medu, bet medus mīļotājs dusmīgs zvana un saka, ka medum laikam klāt kāds dezinfekcijas līdzeklis klāt vai zāles. Vai arī cilvēks, kurš kārtīgi pieradis saaukstēšanās laikā ēst liepu medu, reiz beidzot ticis pie īstā liepu medus, nesaprot, kas tam vainas – nepavisam nav maigs.

Pirms dažiem gadiem Latvijā tika veikts pētījums par medus tirgu. Veicot aptauju par iecienītāko medus šķirni, ļoti populārs izrādījās tieši liepu medus. Bet degustācijā, kurā katram iedeva pagaršot dažādus medus veidus bez norādes par izcelsmi, liepu medum nemaz to atbalstītāju tik daudz nebija.

Kāds tad ir īsts liepu vai liepziedu medus?

Lai iegūtu kādu monofloru medu šajā gadījumā liepu, nepieciešamas dažas lietas: vieta, kur pietiekamā daudzumā aug liepas, piemēram, vecs muižas parks, un atbilstoši laika apstākļi - silts, mitrs laiks. Novērots, ka liepas nemaz katru gadu bagātīgi neizdala nektāru, ja laiks ir pārāk karsts nektārs sažūst un iebiezē un bites to neievāc. Ja uzlīst lietus, nektārs un lapu izsvīdums tiek noskalots no ziediem un no lapām. Jāskatās arī kāds ir konkurējošais ienesums tuvākā apkārtnē, visai bieži tuvumā zied vasaras rapša lauki. Ja liepu ir ļoti daudz, tad konkurējošais ienesums tik lielu lomu nespēlē, jo piemērotos apstākļos liepas ir ļoti labs nektāraugs. Karstā laikā liepas var noziedēt dažās dienās, kas krietni samazina iespējas tikt pie kārotā medus, jo bitēm atliek vēl mazāk laika darbam liepās. Biškopim jāgādā arī par atbilstošu un savlaicīgu saimju sagatavošanu monoflorā medus ievākumam.

Liepas kā nektāraugs.

Liepas ir Latvijā bieži sastopams koks. Vienīgā liepu suga, kas aug savvaļā ir parastā liepa (Tilia cordata), tas ir vasarzaļš vidēji liels koks līdz 25-30 m. Aug auglīgos mežos galvenokārt piemistrojumā un pamežā. Tīraudzes dabiski gandrīz neveido, bet plaši sastopams lauku viensētu apstādījumos, kā arī parkos un pilsētu apstādījumos. Parastā liepa zied jūnija beigās un jūlija sākumā. Pilsētu apstādījumos ir izplatītas arī tā sauktās Holandes liepas – parastās un platlapu liepas hibrīds (Tilia x vulgaris), kuras uzzied 1-2 nedēļas ātrāk par parasto liepu. Apstādījumos sastopamas arī Krimas liepas (Tilia x euchlora) zied 1-2 nedēļas vēlāk par parasto liepu un paretam arī citas citzemju liepu sugas. Šie hibrīdi izveidoti piemērotāki dzīvei pilsētas apstākļos, labi pacieš vainaga veidošanu un ir izturīgāki pret slimībām. Tāpat kā parastā liepa ir labi nektāra devēji un stādot apstādījumos var pat veidot liepu kā nektāraugu konveijeru.

Katrs liepas ziediņš varot izdalīt līdz pat 12-30 mg nektāra dienā, kurš satur 26-40 g/100g cukura. Galvenie cukuri nektārā ir saharoze 70%, fruktoze 15% un glikoze 15%. Aprēķināts, ka 1 ha liepu koku meža var sezonā dot 100-1000 kg medus jeb aptuveni 15-30 kg medus no koka.

Bites no liepām ievāc gan ziedu nektāru, gan lapu izsvīdumu, tāpēc iegūto medu var saukt par liepu medu, jo ne vienmēr tas vērtējams tikai kā liepu ziedu medus. Jo vairāk liepu medū ir izsvīduma piejaukums, jo tas tumšāks.

Rādītāji, kas raksturo liepu medu.

Lai noteiktu medus veida piederību var veikt fizikāli ķīmiskās analīzes, mikroskopisko un sensoro jeb organoleptisko novērtēšanu. Dažās valstīs, kur monofloro medus veidu ir vairāk, ir izstrādāti pat monofloro medus veidu noteikšanas kritēriji.

Fizikāli ķīmiskās analīžu rezultāti parasti nav tipiska konkrētās medus šķirnes jeb medus veida pazīme.

Medus krāsa – raksturošanai izmanto Pfunda skalu. Liepu medus krāsa atbilst 11-55 mm pēc Pfunda skalas, ko varētu raksturot kā gaiša līdz ļoti gaiša dzintarkrāsa. Mēdz būt arī zaļgana nokrāsa. Kā jau minēts, jo vairāk lapu medus piejaukuma, jo medus tumšākā krāsā.

Ūdens saturs nav monoflorā medus tipiskā pazīme, to vairāk ietekmē medus brieduma pakāpe, gaisa mitrums, bet ūdens saturs ir svarīgākais medus kvalitātes kritērijs. Ja medus mitrums ir zem 18% vai vēl labāk zem 17% , tas garantē labu medus kvalitātes saglabāšanos. Optimālā medus konsistence ir medum, kura mitrums ir starp 15% un 17%.

Elektrovadītspēju ietekmē minerālvielu un skābju saturs medū, jo to vairāk medū, jo augstāka elektrovadītspēja. To mēra milisimensos centimetru (mS/cm). Šis ir galvenais rādītājs lapu medus noteikšanai. Ja elektrovadītspēja ir virs 0,8 mS/cm, tad tas ir lapu medus, ja līdz 0,5 mS/cm, tad ziedu medus, jauktajam medum parasti 0,5-0,8 mS/cm. Bet ir arī izņēmumi – griķu, viršu ziedu medus.

Brīvo skābju saturs variē atkarībā no medus šķirnes. Lapu medum parasti ir augstāks nekā ziedu medum. Pieļaujamais brīvo skābju daudzums ir 50 miliekvivalenti uz kg (meq/kg).

Fruktozes/glikozes un glikozes/ūdens attiecības var uzskatīt jau par specifiskāku medus šķirnes raksturotāju. Fruktoze vieglāk šķīst ūdenī nekā glikoze, līdz ar to medus, kurā ir vairāk fruktozes ilgāk saglabājas šķidrā konsistencē nekā medus ar augstāku glikozes koncentrāciju. Līdz ar to glikozes/ūdens attiecība nosaka medus kristalizācijas ātrumu. Jo tā augstāka, jo ātrāk kristalizējas. Ja šī attiecība ir zem 1,7, tad var saglabāties ilgāk kā gadu šķidrā konsistencē. To ietekmē arī temperatūra, kristalizācijas centru veidošanās un viskozitāte.

Fizikāli-ķīmiskie liepu medus rādītāji