Medus marķēšana
Pārdošanai sagatavotajam un tirdzniecībā esošam medum jābūt marķētam, tas nozīmē tam jābūt ar etiķeti. Uz etiķetes jābūt informācijai par produktu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 964 no 23.11.2004. „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi’’.
Galvenā informācija par produktu, kurai noteikti ir jābūt uz etiķetes:
1. Medus. Var papildināt ar vārdiem dažādu ziedu, pavasara ziedu, vasaras ziedu vai arī norādīt precīzi medus šķirni jeb botānisko izcelsmi, ja nav šaubu, ka medus tiešām ievākts no viršiem, liepām, rapšiem, tad var norādīt, ka tas ir šo augu ziedu medus. Jāatceras, ka to vai medus tiešām ir monoflors vienmēr var arī pārbaudīt (šādu pakalpojumu piedāvā arī LBB). Nav korekti un ir pat aizliegts maldināt pircēju, norādot nepareizu informāciju.
2. Derīguma termiņa apzīmēšanai lieto frāzi Ieteicams līdz.... un jānorāda datums, mēnesis, gads, tātad termiņš, līdz kuram ražotājs garantē medus kvalitātes rādītāju saglabāšanos, atceroties, ka, piemēram, lielveikalā ir silts, gaišs un medus atrodas vienkārši uz plaukta. Ja raksta „izlietot līdz...” tas nozīmē, ka pēc šī datuma produktu pārtikā lietot nedrīkst, bet ja lieto šo „Ieteicams līdz ...”, tad produktu drīkst lietot arī pēc šī termiņa uz vietas patērētājam izvērtējot kvalitāti, ja tāds produkts jau ir mājās. Pārdot gan pēc „Ieteicams līdz ...” termiņa beigām vairs nedrīkst. Derīguma termiņu daudzi biškopji paredz divus gadus ilgu.
3. Partija L..... norāda partijas numuru. Numuru sastāda biškopis pats saskaņā ar savu paškontroles sistēmu, kā arī partijas reģistrē uzskaites žurnālā, lai pēc tā varētu redzēt cik, kad un kur ir iegūts un arī kad, cik un uz kurieni ir realizēts. Partija ir vienādos apstākļos ievākts, izsviests un iefasēts medus. Jābūt dokumentētiem un izsekojamiem partijas rašanās apstākļiem. Faktiski medus partija, strikti ņemot, būtu medus no katras atsevišķas novietnes vai arī vienā dienā izsviestais medus, kā arī monofloro medu veidi noteikti sastāda katrs savu atsevišķo partiju. Katrai partijai būtu jāveic atsevišķi kvalitātes analīzes, jo katra partija ir atšķirīga no otras un viendabīga. Mazie biškopji bieži vien visu vienas vasaras vākumu nodēvē par vienu partiju un nosauc par dažādu ziedu medu, viņiem ir arī visas tiesības tā darīt.
4. Neto masa. Jānorāda produkta (medus) tīrais svars (bez taras), kas iepildīts traukā. Nepareizi ir nosaukt to par svaru, jo svars var apzīmēt arī iepakojuma masu.
5. Reģistrēta ražotāja, iepakotāja vai pārdevēja nosaukums un adrese. Lai pārdotu medu, ražotājam, iepakotājam vai pārdevējam, ir jābūt reģistrētam Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas aprites reģistrā, citādi pārtikas produktus ražot un tirgot nemaz nedrīkst.
6. Produkta izcelsmes valsts. Latvijas bitenieks var norādīt jau uz etiķetes, ka medus ir ievākts Latvijā, bet ja tiek lietota Latvijas Biškopības biedrības preču zīme „Ievākts Latvijā”, tad atsevišķi uz etiķetes to var arī nenorādīt. Pie tam šī preču zīme darbojas arī kā apliecinājums, ka burciņu neviens nav atvēris un pagaršojis pirms konkrētā pircēja.
Var rakstīt un var arī nerakstīt uzglabāšanas noteikumus, kā arī nav aizliegts lietot brenda nosaukumus.
Uz etiķetes nedrīkst rakstīt, ka medus ir veselīgs, bioloģiski aktīvs, ārstniecisks, kā arī piedēvēt dažādas citas slimību aizsargājošas un veselību stimulējošas īpašības, kuru patiesumu var uzskatīt par nepierādītu vai kurām ir mītiska izcelsme. Neskatoties uz to, mēs visi zinām, ka medus ir gadu tūkstošos lietots ārstniecisks produkts, kuru arī mūsdienās lieto kā zāles, taču, ja tas tiek ražots un marķēts kā pārtikas produkts, tad tā marķējumam jāatbilst pārtikas produktiem noteiktajām marķēšanas prasībām.
Lai izdodas izveidot pircējiem patīkamas etiķetes!
Materiālu sagatavoja
Ineta Eglīte
Konsultante-pētniece, veterinārārste