Sezonas darbi dravā oktobrī

Dabīgos apstākļos bišu saime spēj pati sev nodrošināt nepieciešamo mikroklimatu ziemošanas laikā. Tāpēc spēcīgas saimes nevajadzētu īpaši nosiltināt, sevišķi siltās ziemās. Sausā, pietiekami ventilējamā stropā, ar pietiekamu daudzumu kvalitatīvas barības, bišu saime spēj pārziemot arī bargos salos.

Ar ligzdas nosiltināšanu parasti biškopji mēdz pārcensties un savas nezināšanas dēļ zaudē bišu saimi. Jāatceras, ka apēdot 1 kg barības bites izelpo 690 ml ūdens, un visā ziemošanas periodā tas ir 10 – 12 l ūdens. Kā šo ūdeni dabūt laukā no stropa, lai saglabātu sausu ligzdu, jādomā biškopim, nevis jānopako ar vates deķiem un mēteļiem tā, ka bites aiziet bojā. Gaisa apmaiņa stropā ir svarīgākais sekmīgas ziemošanas nosacījums, kas nodrošina mitruma izvadīšanu no stropa. Ja dravošanā drānas sedziņu vietā tiek izmantots plēves pārsegs, tad obligāti ligzdas aizmugurējā daļā ir jāatloka 1 – 1,5 cm plata sprauga visu rāmīšu platumā, lai izelpotais mitrums tiktu laukā no ligzdas un neveidotos kondensāts uz plēves griestiem.

Ja saime ir neliela un ir nolemts siltināt ligzdu, tad rūpīgi jāizvēlas pakojamais materiāls. Tam jābūt sausam, vieglam, tādam, kas laiž cauri gaisu un uzsūc mitrumu. Ja ir pietiekama gaisa apmaiņa stropā, gaiss lēnām pārvietojoties piesaista ūdens molekulas un aiztransportē prom no ziemojošā kamola, ja tas tā nenotiek mitrums kondensējas uz ziemojošām bitēm, tās sāk satraukties, paceļas temperatūra ziemošanas kamolā, tiek patērēta vairāk barība, bites cenšas atbrīvoties no aprasojuma un sekmīga ziemošana ir apdraudēta. Tāpēc ir jānodrošina pietiekama gaisa apmaiņa un tam vislabāk noder dabīgie materiāli – kūdras plāksnes, celulozes plāksnes, sausas šķeldas un salmu pakojumi u.c. Jāpadomā arī par to mitrumu kas varētu iesūkties no ārpuses, sniegs no jumtiņiem atkušņa laikā. Stropi nevar būt ar izpuvušiem caurumiem, pa kuriem vējš var iepūst sniegu, un uz jumtiņiem vēlams uzlikt šifera loksni, vai kādu citu izolācijas pārklājumu, lai tas aizsargātu arī stropa sānus no mitruma iedarbības.

Ne mazāk nozīmīgs ir miers bišu ziemošanas laikā. Nevajadzētu tās lieki traucēt dauzoties gar stropiem, braukāt garām ar tehniku. Jāpasargā bišu ziemošanas miers no nelūgtiem īrniekiem pelēm. Tās labprāt ziemo bišu stropos, noēd ziemas barību un nemitīgi traucē trokšņojot (graužot stropa inventāru). Peles netiek iekšā jaunos, izremontētos stropos, bet ja parādās jāizķer. Peļu darbība rada ekonomiskus zaudējumus, tāpēc savlaicīga grauzēju darbības ierobežošana samazina mūsu ražošanas resursu zaudējumus. Arī dravas mājā peles var radīt materiālo resursu bojājumus (sagrauzti spilveni, rāmīšu rezerves bojāšana), tāpēc savlaicīgi ierobežojot grauzēju iekļūšanu telpās mēs samazinām uzglabājamo resursu bojāšanas, iznīcināšanas iespējas un ekonomējam laiku un darbu peļu radīto zaudējumu novēršanai. Daudz ir dzirdēts par caunu postījumiem. Medus un vasks ir dabīgā caunu barība ziemas laikā. Tā kā savvaļas bišu mežos paliek ar vien mazāk (mežu izciršana, veco koku izvākšana), caunas ziemā dodas uz dravām pēc barības. Tas ir viltīgs dzīvnieks un slazdā to noķert nav tik viegli. Personīgo zināšanu un prasmju trūkuma gadījumā vajadzētu izmantot profesionālu mednieku pakalpojumus zvēra izķeršanai, jo caunas radītie zaudējumi dravas inventāram un bišu saimes iznīcināšana ir materiāli daudz lielāka nekā no pelēm. Arī lāču vizītes bišu dravās paliek ar vien biežākas, sevišķi Latvijas ziemeļaustrumu daļā. Siltās ziemas lāčiem neļauj izgulēt ziemas miegu un savos nemierīgajos klejojumos tie dažkārt iemaldās arī bišu dravās, kur neatsakās pamieloties ar saldo medu. Šādos konfliktos var līdzēt tikai medību kolektīva iesaistīšana, kur pienākums ir pasargāt jūsu īpašumu no retajiem, nemedījamiem dzīvniekiem.

Parasti ziemas otrajā pusē dravā parādās zīlītes un arī traucē bišu ziemas mieru. Par to liecina atrodamas bišu ķermeņa sastāvdaļas zem tuvējā koka (bišu kājas, spārni, vēdera daļas), zīlītes apēd tikai bišu krūtiņas. Zīlītes vajadzētu regulāri piebarot, lai putniem zustu interese par bišu vilināšanu laukā no stropa. Skreju pievēršana un egļu skuju aizlikšana priekšā skrejai ietekmē gaisa apmaiņu ligzdā un tādai rīcībai var būt vēl negatīvākas sekas.

Materiālu sagatavoja LBB konsultants
Guntars Melnis