Gadījums ar bitēm (gandrīz anekdote iz dzīves)

Tas notika ap pagājušā gadsimta 80. gadiem. Paplašināju savu dravu, pērkot bišu saimes. Pārdevēja bites atradās pierīgā privātmāju rajonā. Nedaudz ātrāk par norunāto laiku ierados norādītajā adresē. Vārti nebija aizslēgti. Tā kā viss bija sarunāts, iegāju teritorijā un sāku pārcelt bites savā būrītī. Savā darbā aizņemts nemanīju, ka mani novēro kaimiņš. Tad atskanēja jautājums: “Ko jūs te darāt?” Nezin kāpēc atbildēju, ka zogu bites. Sekoja neliels klusums. Tad kaimiņš paskatījās pulkstenī un sacīja, lai taisoties ātri. Pēc pusstundas kāds varot atnākt. Par viņu lai neuztraucoties, jo viņš neko nav redzējis  un gāja prom. Es sāku smieties un teicu: “ Nav tik traki. Jūsu kaimiņš bites pārdod un tūlīt atbrauks.” Jums vajadzēja redzēt šī cilvēka reakciju. Pacēlis rokas uz augšu, viņš teica: “Ak, dievs! Beidzot es tikšu atpestīts no tā lāsta. “ Savā naivumā pajautāju, kas tas par lāstu. “Man ir nodzelti divi suņi, paši dienas laikā nevaram iziet ārā, esam sadzelti daudz reižu. Ir saukta milicija, bet nekas nemainās. Beidzot būšu atpestīts!” 

Tik laimīgu cilvēku sen nebiju redzējis. Pēc mirkļa atbrauca bišu īpašnieks. Nokārtoju finanses un aizbraucu. 

Autors: Aldis Bērziņš