Manas bišu mājiņas

Dzīvojot dzīvoklī un ejot uz darbu un nākot mājās, saskaros ar jautājumu: “Ko darīt?” Proti, ko darīt tajās četrās sienās. 

Pavadot laiku pie krāsainā ekrāna nekāda laimes sajūta parasti nerodas. Biju sācis interesēties par bitēm, tāpēc vajadzēja sākt arī domāt par bišu mājiņām. Uzskatīju sevi par pietiekoši spējīgu izdomāt un izgatavot, tāpēc arī pa brīvajiem brīžiem ķēros pie lietas. Virtuvē un uz balkona. Kamēr sieviešu cilvēks var ar adīkli rokā mierīgi paskatīties kādu raidījumu, vai jaunā paaudze pavadīt laiku interneta vidē, es ar nazīti rokā pie krāsns no kādas līstītes varu izgriezt bitēm peru vai medus rāmīti. Protams, tā ir tāda niekošanās! Un tomēr – mazs solītis kādā virzienā.

Pēc visādas informācijas apkopošanas, kaut kādu aprēķinu izdarīšanas, apstājos pie peru telpas iekšējiem izmēriem 45x46 cm. Gribējās kantainu, bet nekā nesanāca. Bet skrejas gatavoju divas - vienu apakšā, bet otru maziņu, pa vidu! Šobrīd, pēc manas īsās pieredzes novērojumiem varu teikt, ka vidējā skreja tiek pirmā izmantota pēc aukstuma perioda. Sākumā vidējo skreju padarīju platāku vai jaunāku pieskrūvējot ar akumulatora urbjmašīnu līstīti. Šīs darbības manām bitēm nepatika, viņas mēdza arī man uzbrukt. Tad man nācās mukt. It īpaši viņām patika mani mati, kuros mēdza arī sapīties un iekost. Tāpēc, kad turpmāk gāju apraudzīt savas bites, centos vismaz cepurīti uzlikt. Skreju arī izgatavoju vienkāršāk aizbīdāmu un atbīdāmu.

Viena lieta man pie savām mājiņām ir iepatikusies. Zem peru telpas esošā grīdiņa man ir izgatavota tā, ka varu atvērt to no aizmugures. Telpa ir pietiekoši liela, ka grīdiņu varu viegli izvilkt un iztīrīt vai apmainīt pret citu. Vajdzības gadījumā, izvelkot grīdiņu, varu ar baterijas un spogulīša palīdzību apskatīties savas bites no apakšas. Varu novērot kamolu, aplūkot, cik kāres apdzīvo, pēc iespējas mazāk iejaucoties bišu dzīvē. 

Kad veicu apstrādi pret ērcēm, tad pavisam vienkārši varēju kontrolēt - izvelkot grīdiņu un saskaitot uz tā nobirušās ērces.

Tikai jāievēro viena lieta. Tā konstrukcija ir jāizgatavo tāda, lai būtu atverama arī pavisam slapjā laikā, kad viss ir briesmīgi sabriedis. Tāds nu ir mans stāst par manu pieredzi par maniem meklējumiem, lai atrastu sev pieņemamāko veidu darbā pie bitēm.

Autors: Aivars Jenerts